Tas notika tajā dienā, kad man bija divpadsmit gadu dzimšanas diena. Mana mamma uzdāvināja
Peldvesti , lai es varētu iemācīties peldēt. Kad mēs ar draugiem aizgājām uz dīķi, es sākumā vilku peldvesti, jo man bija bail, ka ar mani kaut kas notiks, un es negribēju, lai par mani kāds lieki uztraucas. Kad es sāku pirmo reizi peldēt, tad es biju neveikls kā kaķis ūdenī. Bet mani draugi mani atbalstīja un teica, lai eju ūdenī drošāk un lai nebaidos, jo ja kaut kas būs na tā, kā ir iecerēts, tad draugi man palīdzēs. Tajā dienā bija vislabākie laika apstākļi, bija ļoti silts. Un tad es saņēmos drosmi un gāju iekšā ūdenī dziļāk un dziļāk. Sākumā man bija bail, bet es neapstājos, un tā arī iemācījos peldēt ar peldvesti, bet nevarēju likties mierā, es vēlējos iemācīties peldēt arī bez peldvestes. Aizpeldēju krastā, novilku peldvesti un gāju iekšā ūdenī bez tās. Sākot peldēt, man nekas īpaši labi neizdevās, bet es mācījos, un ar katru reizi gāju dziļāk ūdenī, lai man būtu vieglāk. Un tad pēkšņi vienā brīdi man es sāku peldēt bez peldvestes. Tajā brīdi man likās, ka saule uzsmaidīja. Kad es izgāju ārā no ūdens, mani pārņēma prieka sajūta.
