Mans sajūtu stāsts

Stāstīšu es par savu mammu. Savu mammu es ieraudzīju, kad pirmo reizi atvēru acis. es nezināju, ka tā ir mana mamma, jo pirmo reizi tikai redzēju viņu. Mammu sauca Ginta. Kad sāku runāt, nevarēju izrunāt nevienu vārdu. Ar laku iemācījos tikai vienu vārdu – mamma. Viņa par to priecājās, un es arī, jo šis bija mans pirmais vissvarīgākais vārds. Ar laiku mammai bija jābrauc uz Īriju, bet es to nevēlējos. Bet pagāja kāds laiks, kas man likās tik ilgs, un mamma atgriezās. es viņu nepazinu. Bet, kad paņēma mamma mani klēpī, es jutu viņas sirds siltumu un saņēmu mammas roku un nelaidu vairs vaļā. Es biju laimīga, mīlēju savu māmiņu. Bet kad man bija septiņi gadi, māmiņa aizgāja aizsaulē. Viņa ir mans sargeņģelis, kas mani joprojām žēlo un mīļo.