Autors: Beāte Karlsberga / Rīgas Mūzikas internātvidusskola
Vērtējums: +33
Vērtējums: +33
Tik ļoti tuvu tuvumā, tik ļoti tālu tālumā.
Sajūta, kad satiec savu cilvēku. Nē, ne jau otru sirds pusi, bet savu cilvēku. Un mazsvarīgi ir tas, vai šis cilvēks ir tavs vienaudzis vai skolotājs. Pekšņi viss kļūst savādāks - īpašāks. Un tad pie sevis tu domā, kā gan varēji visu šo laiku (iz)dzīvot bez šī cilvēka. Kad jūs runājat, šķiet, pasaule uz brīdi apstājas. Vārdi izskan viegli. Kad kopīgas sarunas abiem sagādā dziļu iekšēju prieku. Kad tu, kā saka, lasi otru cilvēku kā grāmatu. Bet šī grāmata nav parasta. Tas ir kā lasīt sevi. Tu iepazīsti otru, taču tajā pat laikā iepazīsti sevi.
Smaidi, sarunas, mirkļi..jā, tas ir tas, kas man pieder tāpat. Mans dārgums, kuru neviens man nekad nespēs atņemt. Manas sajūtas. Esmu bagāta. Sajūtas veido manu pasauli, tās piepilda manu dvēseli. Ja nebūtu sajūtu, domāju, ka nebūtu pasaules. Ne manas, ne Tavas, ne mūsu.
Sajust katru mūzikas skaņu izskanam cauri ķermenim, dejot, lai parādītu, cik smalka un viegla ir dvēseles forma, spēlēt lomu teātrī, lai teātris nebūtu jāspēlē dzīvē, rakstīt, jo tā ir vieglāk pateikt, ko jūti, fotogrāfēt, lai citiem parādītu visus skaistos niekus un sīkumus (jo tie ir ļoti svarīgi), gleznot, lai redzētu, kā tavas sajūtas pārvēršas otas vilcienos, kas beigās veido gleznu. Pastiept roku otram, pacelties debesīs, sajust sauli un ieraut arī otru savā pozitīvajā domu virpulī. Sajust publikas prieku par to, ko dari. Baudīt dzīvi, jo katra diena ir kā piedzīvojums.
Katrai darbībai, kuru mēs savā dzīvē veicam, līdzi seko sajūtas. Es pat teiktu, ka tās nevis seko mums, bet mēs sekojam viņām. Zini, reizēm man šķiet, ka mūsos visos ir tāda kā maza (vai varbūt ne tik maza) sajūtu bibliotēka. Jautājums ir tikai tajā, vai mēs šo bibliotēku uzturam kārtībā. Vai mēs šīs sajūtas glabājam un ik pa laikam izjūtam no jauna. Sajūtas ir kā grāmatas. Mēs esam šo grāmatu rakstnieki, lasītāji, un glabatāji.
Bet dzīve? Dzīve ir dzejas grāmata. Tik daudz dažādu dzejoļi. Tik daudz dažādu sajūtu. Nekas nav ne jāpieliek, ne jāatņem. Tā ir nevainojama savā krāšņumā. Un ne kādam kas jāstāsta, ne kādam kas jāpierāda. Cilvēki, kuri ir šo sajūtu daļa, ir šīs grāmatas līdzautori.
Dzīvi neveido ne viena sajūta, ne cilvēks viens pats. Dzīve ir pilnības kopums. Bezgalīgs.
Jā, tā laikam atkal ir viena no manām dzīves patiesībām. Atrast cilvēkus, ar kuriem vienkārši vēlies būt. Cilvēkus, kurus tu jutīsi vienmēr un jūs būsiet savienoti vienmēr.
Kaut vai jūdzēm tālu, tomēr tepat tuvumā.
