Būt laimīgai (6)

Nav pasaulē divu vienādu cilvēku, mēs katrs esam unikāls un neaizvietojams. Ikvienam sajūtas asociējas ar piedzīvoto un paveikto, tāpēc mēs arī dzīvojam, lai piedzīvotu gan laimes, gan skumju brīžus. Es vēlos pastāstīt par savām sajūtām, kuras sagādā prieku un jaukas atmiņas.
Esmu laimīga, ka spēju staigāt. Saulainā vasaras dienā just starp pirkstiem zāles mīksto pieskārienu, pēc lietus ielēkt peļķē tā, lai šļakatas lido uz visām pusēm, just pieneņu smaržu pavasara rītā, apgulties pļavā un skatīties kā debesīs mākoņi slīd garām, aizmirst par visu sev apkārt.
Viena no spilgtākajām sajūtām, kad visa ģimene ir kopā. Tu apsēdies pie apaļa galda, kur tavi mīļie sarunājas, un tu zini, ka neesi viens šajā pasaulē. Kāds pasaka kādu joku un tu smejies, nevis tāpēc, ka joks bija smieklīgs, bet tāpēc, ka mīli savu tuvāko un nevēlies aizvainot.Esmu laimīga, ka man ir ģimene un smagos brīžos man ir pie kā griezties, lai lūgtu palīdzību.
Kopīgi pavadītais laiks ar draugiem, ar tiem cilvēkiem par kuriem zini visu. Tev nav jāizliekas par citu cilvēku, tu vari būt tu pats. Ja arī viņi nosoda, zinu, ka vēlas tikai labu, palīdzēt man, lai es nekļūdos. Draugs ir tas cilvēks, kurš paliks ar tevi vissmagākajā brīdī un piedzīvos laimes brīžus kopā ar tevi.
Lai es būtu laimīga nav vajadzīgs zelts vai nauda, galvenais, lai esmu vesela un apkārt vienmēr valdītu mīlestība. Spēt lidot līdzi visam skaistajam un nepalikt malā. Ir jāizbauda skaistie mirkļi, kas tev ir doti, jo tu nezini, kas būs rīt.