Sajūtas mēdz būt gan labas, patīkamas, gan sliktas un nepatīkamas. Šoreiz es rakstīšu par labajām sajūtām.
Sajūtas katram cilvēkam izpaužas citādāk. Daudzi cilvēki no prieka kliedz un izpauž tās ārēji, bet savukārt citi tās pārdzīvo iekšēji un ārēji vienkāši smaida. Es piederu pie cilvēkiem, kuri sajūtas izpauž iekšēji. Parasti mans smaids ir līdz ausīm, sirds sitas kā negudra, acis mirdz kā milzīgi dimanti, pa ķermeni skrien miljons skudriņas. Mani vislabākās sajūtas pārņem, kad visi tuvie cilvēki man ir blakus, un visi kopā mēs sēžam, runājam un smejamies. Parasti tā notiek svētkos, kā Ziemassvētkos, Jaunajā gadā, dzimšanas dienās, un vēl citos svētkos, kurus mēs svinām kopā. Tas ir atšķirīgi no parastās ikdienas rutīnas. Es esmu laimīga īpaši pirmssvētku dienā, kad mēs ar mammu un māsu gatavojam ēdienus svētku galdam. Mani pārņem fantastiskas sajūtas, ja vecāki vienkārši nopērk skaistu nieciņu, lai arī tas būtu mazs un niecīgs, bet tomēr tas liek smaidīt līdz ausīm, sirdij pukstēt straujāk, acīm mirdzēt, un tā lietiņa kļūst ļoti mīļa.
Šie visi patīkamie prieki rodas ar kāda tuva cilvēka palīdzību. Ar viņa tuvību, ka viņš vispār ir, ar to, ka viņš tevi iepriecina, ar to, ka viņš ar tevi runā. Tas jau ir ļoti daudz, lai tu būtu laimīgs. Skudriņas man skraida pa muguru brīžos, kuri ir jauki, mīļi, patīkami. Ir daudz cilvēku, kuri šo visu nenovērtē, kā arī to kas ir, bet tie cīnās un vēlās vēl vairāk. Viņi tiecas pēc tā, ko viņiem nemaz nevajag. Šajos momentos, kad es iedomājos, ka man ir viss, ko man pašlaik visvairāk vajag un bez tā, ko es vēl gribu, varu izdzīvot, tādos brīžos man arī skrien pa muguru šīs skudriņas.
Es šīs sajūtas cenšos nepazaudēt, jo, apdomājot to, ka citiem tādu var nebūt, es vienkārši sāku smaidīt, jo zinu, ka man tas ir. Pati smaidot, es iepriecinu sev apkārtējos cilvēkus, kas liek justies man vēl labāk. Kad man ir vislabākās sajūtas, es esmu vienkāši atslēgusies no apkārtējās pasaules. Lai arī tas būt kāda tuvinieka apskāviens, tas man liks skriet skudriņām pa muguru. Es šīs sajūtas cenšos pēc iespējas ilgāk saglabāt, vairāk smaidu, priecājos, jokoju. Daru tā, lai es un apkārtējie cilvēki justos brīnišķīgi.
Labās sajūtas nav ikkatru dienu, ikkatru minūti, jo pastāv sliktās sajūtas, kas liek skumt. Man labās sajūtas ir bieži, jo es daudz smaidu, es pat nespēju būt nomākta, kad to ļoti gribu, jo vienmēr kāds smaida, un man tas liek smaidīt un būt patīkamā noskaņojumā allaž.