Dzīve ir svētlaime, baudi to!

Sajūtas ir tas, kas padara mūs cilvēcīgus. Sajūtas ir tas, kas veido mūs pašus. Tieši no mūsu sajūtām ir atkarīga reakcija uz notikumiem, ziņām un to, kā mēs uztveram apkārtējo. Katram šīs sajūtas ir individuālas.

Var teikt, ka sajūtas ir dvēseles čuksti, caur kuriem mēs mācāmies dzīvot. Sajūtas ienirst dvēseles dziļumā un kļūst par neatņemamu pieredzi. Bieži vien es plēšos starp savām sajūtām un lietderīgo, loģiski pareizo. Dzīve sastāv no mūžīgas izvēles, vai ir jādomā par sekām, par to, kas iznāks un gaidīs nākotnē, vai tomēr jādzīvo šodien un tagad. Es esmu no tiem, kas nedomā par to, kur mani aizvedīs izvēle. Dzīve ir diezgan īsa, lai tik daudz domātu par pareizo izvēli. Ja kaut kas padara mani laimīgu tagad, es cienu to un nepalaižu vaļā. Ja jūtos nelaimīga, es to palaižu un eju tālāk. Es vienmēr pārsteidzīgi ienirstu savās jūtās, mīlu, dusmojos, priecājos, ciešu, kļūdos vēlreiz un vēlreiz, vienkārši dzīvoju! Mums visiem ir jāmācās, jāstrādā, jātiecas uz priekšu, mēs vienmēr domājam, ka varam būt laimīgāki, bagātāki, varam sasniegt vairāk, mums allaž kaut kā trūkst. Mēs aizmirstam galveno – kas tas ir – būt laimīgam. Dzīvē ir tik daudz lietu, par ko smaidīt, tas vienmēr jāatceras. Pasaule ir pilna ar sajūtām un no tām nevar aizbēgt, tās nevar noslēpt.

Sajūti dzīves skaistumu, sajūti dzīves grūtības, sajūti mīlestību, sajūti naidu un nekad nenožēlo izdarīto. Ir jāciena laiks, kas mums ir dots, jo katram gribas tik daudz, bet laika ir tik maz, tāpēc ir jādzīvo tā, it kā rītdienas nebūtu, bet jāsapņo un jāplāno nākotne tā, it kā taisītos dzīvot mūžīgi. Baudi dzīvi!