Bēglis - drauds latvietībai

Bēglis - drauds latvietībai
Pēdējā laika aktualitāte Latvijā ir bēgļu uzņemšana. Kaut gan katru gadu pie mums ierodas nelegālie imigranti,taču šobrīd šis jautājums ir saasinājies un kļuvis par sabiedrības apspriestāko problēmu, jo šoreiz Latvija ir spiesta oficiāli uzņemt vairākus simtus cilvēku. Sabiedrībā ir simtiem dažādu viedokļu un uzskatu par šo tēmu, kā arī visus moka kaut kāda veida neziņa un neizpratne par to, kas varētu notikt ar latvietību. Iespējams šo cilvēku uzņemšana ir tikai mīnus Latvijai, taču iespējams sagaidīsim arī kaut ko labu. Kas notiks ar latviešiem, kultūru, valodu? Un vai mēs spēsim to pieņemt?
Latviešu tautas starpā ir liela viedokļu atsķirība tieši starp paaudzēm, jo ir daudz cilvēku, kuri nespēj pieņemt ko jaunu, bet ir pieraduši pie viena noteikta standarta. Vislielākā atšķirība ir jūtama starp jauniešu viedokļiem, cilvēku viedokļiem apmēram no 30 gadiem, un vēl vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šīs ir trīs galvenās grupas, kuru domas atšķiras visvairāk. "Bailes no svešā cilvēku saēd – iekšēji, morāli. Un no šīm bailēm nav iespējams atbrīvoties, dzīvojot viensētā. Atbrīvoties no bailēm var, tikai pieņemot svešo, saprotot to, dzīvojot kopā. Nav jau citas izejas latviešu nācijai. Vislielākā aplamība un maldi ir domāt, ka tad, ja mēs nevienam nepalīdzēsim, ja mēs domāsim tikai par savas nācijas izdzīvošanu, ka tad mēs izdzīvosim." Citātā tiek atspoguļots tas, ka latviešiem ir bail no nezināmā, jo cilvēki gatavojas sliktajam un neredz notiekošajā neko labu. Manuprāt, bēgļu uzņemšanai ir savi plusi, jo uzskatu, ka ir labi palīdzēt cilvēkiem, kuriem šī palīdzība ir nepieciešama. Kā arī būtu labi, ja Latvijā nevaldītu diskriminācija un mēs spētu sadzīvot ar citas ādaskrāsas un kultūras cilvēkiem, jo viens no galvenajiem ieganstiem kāpēc latvieši nevēlas pieņemt imigrantus ir viņu kultūra un ādaskrāsa, jo cilvēku starpā ir izveidojušies dažādi stereotipi par kultūras iezīmēm, kas varētu kaitēt mūsu latvietībai. Šos uzskatus visbiežāk ir iespējams dzirdēt tieši no vecākiem cilvēkiem, jo jaunā paaudze ir daudz atvērtāka pret visu jauno un nezināmo. Uzskatu, ka mūsdienās dažādu kultūru saplūšana ir pilnīgi normāla parādība, taču vai tas Latvijai būs labi to mēs varētu uzzināt tikai zinot kādi cilvēki pie mums ieradīsies. Ja viņi vēlēsies un būs apņēmīgi iemācīties valodu, pielāgoties mūsu kultūrai neuzspiežot savus uzskatus, vēlēsies strādāt šeit un darīs visu, lai paši varētu sevi uzturēt, nevis dzīvos no valsts dotajiem pabalstiem. Tad Latvijai šie cilvēki dotu tikai pozitīvo, jo rastos jauns darbaspēks, latvieši varētu iemācīties kaut ko arī no citu valstu kultūrām, varbūt mazinātos diskriminācija un sliktie stereotipi pret cilvēkiem ar citu kultūru un ādaskrāsu.
Taču mīnusi šajā situācijā ir daudz vairāk, jo mums nebūs iespēja uzzināt, kādus cilvēkus mēs ielaidīsim Latvijā un vai viņi gribēs pielāgoties mums un mums nebūs jāpielāgojas vieņiem. Zināms ir tikai tas, ka šie cilvēki meklē drošu patvērumu Eiropā un gandrīz jebkurš aptaujātais bēglis apstiprina to,ka vēlas dzīvot labāku dzīvi, kaut kur citur, ārpus kara zonas. Bet visi šie cilvēki nāk no zemēm, kur piekopj citas kultūras un uzskatus. Zinot arī to, ka šie bēgļi var būt radikāli musulmaņi, kuri varētu uzspiest savus noteikumus, jo pieder pie šīs ticības, kura ir ļoti "brutāla". Tāpēc arī Latvijā cilvēki uztraucas par kara draudiem, ticību uzspiešanu, kultūras un valodas izzušanu. Kaut gan tiks uzņemti daži simti bēgļu, uz Latvijas iedzīvotāju fona šis ir ļoti liels skaits, jo Latvijā tā jau runā divās valodās - latviešu un krievu, un zinot to,ka nelegālie imigranti dažkārt nespēj sarunāties pat angļu valodā, nav zināms kā tiks pārvarēta šī valodas robeža. Vai viņi spēs un vēlēsies apgūt latviešu valodu, vai arī radīsies cilvēku grupa, kas runās atšķirīgā valodā un apdraudēs latviešu valodas esamību nākotnē. Kā arī no savas pieredzes un redzētā varu teikt, ka šie cilvēki, kuri meklē patvērumu bagātākajās valstīs bieži vien nemaz necenšas iejusties jaunajā vidē. Viņi saņem lielus pabalstus, nestrādā, nemāk tās valsts valodu, piekopj tikai savas tradīcijas. To es esmu novērojusi uzturoties ilgu laiku Norvēģijā un redzot kā šie cilvēki dzīvo, citreiz pat labākos apstākļos nekā tās valsts pilsoņi. Tāpēc arī viens no lielākajiem mīnusiem Latvijā ir tas, ka paši latvieši nav nodrošināti pietiekami. Mums ir daudz nabadzīgu cilvēku, kuri nespēj uzturēt savas ģimenes, trūcīgi pensionāri un arī bezpajumtnieki. Un nav zināms tas vai Latvija spēs uzturēt un nodrošināt gan savus pilsoņus, gan arī imigrantus. Kā arī Latvija nav pirms tam saskārusies ar šādu situāciju, tāpēc nav zināms vai šī bēgļu uzņemšana noritēs pēc plāna un neradīsies situācijas, ko mēs nespējam atrisināt.
Tāpēc, manuprāt, bēgļu uzņemšanai ir gan savi plusi, gan mīnusi. Jo mēs nezinam, ko sagaidīsim. Labākajā gadījumā ieradīsies cilvēki, kuri pielāgosies un sadzīvos ar mūsu kultūru un valodu. Dzīvos un strādās tāpat, kā to dara latvieši un nodrošinās sevi paši, tuču varam sagaidīt arī pretējo. Cilvēkus, kas dzīvo uz mūsu rēķina, nevēlas apgūt valsts valodu, nestrādā un sliktākajā gadījumā centīsies uzspiest savus uzskatus, kultūru un ticību.