Nebeidzamās pārdomas

Ikvienam var rasties jautājumi un pārdomas par mūsu valsts politisko stāvokli, budžetu plānu veidošanu vai algu struktūru mainīšanu, taču visvairāk latviešu iedzīvotājus un visu Eiropu tomēr uztrauc bēgļu tēma. Ko šie cilvēki darīs šeit Eiropā, Latvijā? Kāda būs viņu misija un mērķis? Kāpēc viņiem tiks piešķirtas daudz vairāk palīdzības un privilēģiju, nekā tiem cilvēkiem, kuri jau paaudzēs ir īsteni latvieši, taču dzīve viņus nav lutinājusi un pasargājusi no sūrā likteņa pirksta. Bet kāpēc, viņi pametot savu valsti neciena citu valstu kultūru un sabiedriskās vērtības? Ikvienai valstij ir sava kultūra, kura ir jāglabā, kā mantojums nākamajām paaudzēm, bet kāpēc mēs atļaujam to tik vienkārši iznīcināt?
Pēc manām domām, šo lielu bēgļu skaitu var sadalīt divās pretēji domājošās grupās – bēglis un migrants. Bēglis nevēlēsies pamest savu valsti, bet būs spiests to darīt savas ģimenes dēļ, un migrants, kurš meklēs tikai iespējas lai pamestu savu valsti un dotos labākos dzīves meklējumos citās valstīs, un ar necieņu izturēsies pret mūsu kultūru un sabiedriskām normām.
Lasot laikrakstos, internetā, vērojot ziņu programmas metas šermuļi par to, kas notiek pasaulē. Masu nemieri, slepkavības, izvarošanas, terora akts Parīzē, asiņaini notikumi Sīrijā, tas biedē pasauli un liek valstīm izvirzīt lielāku uzsvaru aizsardzībai. Arī Latvijā, viena no galvenajām prioritātē 2016.gadā ir aizsardzība. Valsts palielina aizsardzības budžetu, sadarbojas ar Eiropas Savienības valstīm un tiekas ar valstu amatpersonām lai apspriestu radušos situāciju pasaulē, un to ietekmi uz Latviju.
Man ir nedaudz bail, ka arī Latvijā var sākties nemieri un mūsu valsts lēnām var tikt sašķelta daļās. Mēs jau tā, ar katru dienu pazaudējam, kādu latvieti, kurš dodas meklēt laimi citās valstīs un vairs neatgriežas, bet ja Latvijā ienāks liels daudzums ar bēgļiem, cilvēki jutīsies apdraudēti un dosies prom arvien biežāk, lai neciestu bērni un lai tiktu saglabātas ģimenes. Bet kāpēc mums būtu jāziedo sava valsts un jādodas prom? Ja mēs pieņemam bēgļus Latvijā, tad mums ir jāaudzina viņos mūsu kultūra, valoda, folklora, dejas un dziesmas, lai viņi spētu saprast Latvijas būtību, sirdi un dvēseli.
Saprotams, bēgļiem ir bažas par savu, bērnu un tuvāko cilvēku veselības stāvokli un dzīvību. Viņi vēlas izaudzināt savus bērnus, vēlas redzēt kā tie pabeidz skolu, uzsāk patstāvīgas dzīves gaitas, dibina ģimeni un dzīvo laimīgu dzīvi. Valstī, kur tie dzimuši viņiem pašreiz tas nav iespējams, tāpēc viņi šo mieru un laimi meklē citās valstīs, bet vai visiem cilvēkiem ir šis viens mērķis paglābt savu ģimeni no nemieriem? Citi dodas uz Eiropas Savienības valstīm lai iegūtu lielākus pabalstus un izmantotu visus palīdzības pabalstus, kurus sniedz valstis, bet kāpēc to cilvēku dēļ būtu jācieš ģimenēm un bērniem, kuriem tiešām ir vajadzīga palīdzība, un kuriem tiešām draud briesmas. Viņu valstī pašreiz valda nemieri un ikviena diena un stunda ir no svara, jo uz spēles ir likta dzīvība un veselība.
Šis ir kā nebeidzams stāsts, kuram mēs varam izveidot savu risinājumu, taču lai kaut ko panāktu ir jācīnās. Mēs visu Latvijas pastāvēšanas vēsturi esam cīnījušies. Cīnījāmies lai Latvija kļūta brīva un atgūtu neatkarību, cīnījāmies karos, revolūcijās un nemieros, pierādām un pierādīsim savas prasmes un izaugsmi Eiropas Savienībā. No Latvijas nāk spēcīgi cilvēki, kuri spēj apvienot visu tautu ar lielu un spēcīgu dziesmu un krāšņu deju. Tāpēc mums visiem ir jāapvienojas un jāveido viena liela un kopīga ģimene, kuru nespēs izšķirt nesaskaņas valstī vai bēgļu ienākšana Latvijā.