Dienu no dienas laiks steidz cilvēkus steigties. Visiem ir daudz dažādu darbu. Tos ir steidzami jāizpilda, lai atbrīvotos no atbildības par tiem. Vēl sensenos laikos Aristotelis bija teicis: „Dzīve prasa kustību’’, taču nemitīgi kustoties cilvēks aizmirst ieklausīties sevī. Tāpat kā cilvēkam, arī pasaulei ir savs atspulgs un katrs no mums to uztver savādāk, taču nekam prātā arī neienāk tas, ka atspulgs ir viens, bet katru reizi tas tiek deformēts ar cilvēku uzskatiem, jūtām un personīgām domām par pasaules redzējumu. Es dzīvoju Eiropas Savienība, kaut arī mana valsts ir neliela, es varu lepoties ar to, ka viņa ir vienota. „Daudzi no mums domā, ka pasaule ir tāda, kādu mēs to redzam, kaut gan īstenībā pasauli redzam tādu, kādi esam mēs paši” sacīja kāds cilvēks un es viņam pilnīgi piekrītu. Mēs sadalījām pasauli uz daļām, katrs nospiedās savā maliņā, radās dažādi stereotipi, kas dažreiz traucē cilvēkiem mierīgi dzīvot. Nesen es aizdomājos par savu atspulgu. Cik tad tiešs ir viņš. Lai to noskaidrotu, es nolēmu noskaidrot to no ES „atspulga” manā redzējuma. Šoreiz es gribu zināt, ko es jūtu, redzu un dzirdu, atrodoties šeit un būdama tās mazākā daļiņa.
Jūtām ir spēja atspiesties atmiņā tā, ka tās nedabūsi ārā nekad, taču ar jūtām arī var „redzēt”. Aizbraucot prom, no dzimtajām mājām, piemēram, uz Franciju, es nejūtu to, ka braucu iepazīt kādu no ES valstīm. Iespējams man nav politiskās intereses par to, taču es jūtos kā bērns, kuru vecāki ved uz rotaļu veikalu. Viss tur man ir svešs, taču es jūtos sajūsmināta. Es jūtos kā Kristofers Kolumbs, kad viņš gāja savās ekspedīcijās. Mans „atspulgs” parāda man tikai vienīgi svešu zemi, tādu pašu kā mana dzimtene, taču tik ļoti atšķirīgu. Man patīk šī sajūta, kad es domāju par to cik tad ir līdzīgas emocijas, ko es jūtu mājās un svešajās zemēs. Bet, es vēlētos pateikties arī par robežkontroles atcelšanu. Šengenas līgums ļoti atslābināja dzīvi ceļotājiem Eiropas Savienībā!
Vai Tu redzi, cik Tu bagāts esi? Es redzu. Taču naudai šeit nav nekādas lomas. Man nav svarīgs katras valsts budžets, cik tā iztērē savas labklājības uzlabošanai un tā tālāk. Eiropas Savienībā mani piesaista cilvēka gandrīz neskartas vai vispār neskartas teritorijas. Piemēram, gandrīz katrā valstī ir zaļš un dižs mežs vai jaunaudze. Bet mežu ieskautie purva ezeri bieži vien ir gleznainās vietās. Man ļoti patīk redzēt šo dabas dažādību katrā valstī, krāsainās puķes, kuras mēģina konkurēt cita ar citu savā skaistumā un saldā smaržā. Taču, ES man dod iespēju redzēt arī „pagātnes atspulgu”. Priekšstatu par to, kas bija agrākos laikos mums dod ne tikai fakti no vēstures grāmatas, bet arī ēkas, gleznas, pieminekļi un citas lietas, kas ir saglabājušas līdz pat mūsdienām. Visvairāk es gribētu kādreiz aizbraukt un apskatīt Akropoli Grieķijā, kā arī Kolizeju Itālijā.
Dzirdei ir ne mazāka nozīme pasaules uztverē. Katru jaunu zemi mēs varam iepazīt ar mūziku. Tiesa, tagad ir daudz un dažādu izpildītāju, bet kas mūsdienās vairāk pievērš uzmanību tautas tradicionālai mūzikai? Katrā tautasdziesmā ir sava vēstures daļiņa un šis faktors tāpat vieno visu pasauli. Katram no mums ir savas tautasdziesmas un, manuprāt, būtu dikti labi salasīt kādu jauniešu grupu un izlaist albūmu ar dažām pasaules tautasdziesmām.
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka Eiropas Savienība, kā viena no pasaules daļiņām manā „pasaules atspulgā” ir līdzīga Afrodītei vai Venērai. Dabas un cilvēka harmonija katrā valstī ir izteikta savādāk, taču mūs visus vieno kāda lieta… Mēs visi cenšamies saglabāt to, ko mums ir atstājuši mūsu senči un devusi māte daba.
