Eiropas Savienības jeb tā laika Eiropas ekonomiskās kopienas pirmsākumi meklējami jau tālajā 1957. gadā, un tikai 1993. gadā tā ieguva mums šobrīd zināmo nosaukumu. Šo gadu laikā savienība ir augusi vairāk kā četras reizes un šobrīd ir viena no spēcīgākajām apvienībām pasaulē. Mūsu valsts Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā, kas gan Latvijai, gan tās iedzīvotājiem deva daudz jaunu iespēju. Man, jaunietim, kurš uzaudzis šīs savienības sastāvā, ir tikušas dotas daudzas privilēģijas – iepirkties drošāk un lētāk, ceļot ērtāk un neuztraukties par valūtu, dodoties citu valstu izpētē.
Viena no lielākajām privilēģijām man kā ES dalībvalsts pilsonim ir tā, ka, ieejot veikalā, alternatīvās preces dažādiem produktiem ir lielā daudzumā, kā arī pieņemtie līgumi par atļauto ķimikāliju daudzumu, kādas drīkst tikt izmantotas, audzējot dārzeņus un augļus, ļauj man droši iepirkties, neuztraucoties, ka apēstais varētu man kaut kādā veidā kaitēt.
Arī ērtāka ceļošana man, lielam piedzīvojumu meklētājam, ir ļoti liels ieguvums. Atceros, ka vecāki agrāk stāstīja, cik gan sarežģīti bija doties ceļojumos uz citām valstīm ar auto, bet man ir ļoti paveicies, ka man ar to nav bijis jāsastopas, jo jau ilgu laiku atrodamies Šengenas zonā, kas nozīmē, ka varam ceļot brīvi pāri savas valsts robežām.
Kā vēl vienu priekšrocību varu minēt to privilēģiju, kāda man ir dota vien nedaudz vairāk kā 3 gadus. Lai gan šķiršanās no mūsu mīļotā latiņa bija skumja, tā tomēr ir devusi lielisku iespēju ietaupīt naudu no valūtas maiņas, dodoties ceļojumos. Tagad man vairs nav katru reizi jāuztraucas par valūtas maiņu, kad dodos pāri robežai uzēst cepelīnus. Vai tas nav lieliski?
Eiropas Savienība mums, Latvijas pilsoņiem, ir devusi tik daudz priekšrocību, ka vienā mazā esejā tās ir grūti nosaukt! Lai gan daudziem šķiet, ka pievienošanās šai apvienībai bija kļūda, manuprāt, esam no tā ieguvuši ļoti daudz laba. Paldies, ES!
