Autors: Kristiāna Linde / Jelgavas Valsts ģimnāzija
Es un Eiropas Savienība... Eiropas Savienība un es... Ko gan šis salikums nozīmē? Ko tas nozīmē man? Ir daudz dzirdēts par ES, taču ne vienmēr teiktais ir bijis pozitīvs. Arī manā uztverē ir bijušas reizes, kad kaut ko labu par šo divu lielo burtu salikumu pateikt ir grūti, piemēram, kad Latvijas nacionālo valūtu - latu, kas man pašai bija tuvs un mīļš, nomainīja euro, vai arī problēmas, kas saistītas ar bēgļiem. Tas ir labi, ka cilvēki nekautrējas dalīties viedokļos, šeit arī es izmantošu izdevību izklāstīt savas domas.
Viena no pozitīvajām iezīmēm saistībā ar Eiropas Savienību, pēc manām domām, ir tās piedāvātā nauda un līdzfinansējuma iespējas. Lūk, šis ir piemērs, kādēļ mums vajadzētu būt pateicīgiem par to, ka mūsu valsts atrodas šajā savienībā. Manuprāt, jauno lauksaimnieku, jauno uzņēmēju vai jaunu projektu, kā piemēram, Jelgavas Pasta salas labiekārtošana, finansēšana ir ļoti atbalstāma rīcība. Tas palīdz mūsu valstij augt un attīstīties, un man tas ir svarīgi. Es labprāt apmeklēju vietas, kuru izveidošanu ir finansējusi Eiropas Savienība, priecājos mācīties jaunās un modernās telpās, ar kuru iekārtošanu mums vieniem pašiem tikt galā būt gandrīz neiespējami. Taču, neskatoties uz iepriekš minētajām pozitīvajām lietām, kā jau jebkur, varam atrast arī kādu mīnusu.
Pēdējā aktualitāte, kas bažīgu darīja gandrīz katru Eiropas Savienības pilsoni, bija bēgļu krīze. Personīgi man nav iebildumu pret cilvēkiem, kas, nelabvēlīgu apstākļu spiesti, vēlas atrast sev jaunu, pilnvētīgu un drošu vidi, kur dzīvot. Es nevienu bēgli līdz šim satikusi neesmu un tādēļ arī nevaru spriest par šiem cilvēkiem objektīvi. Taču ir tādi iebraucēji, kurus satikt es tiešām nevēlētos, jo Eiropā ieplūst ne tikai godīgie imigranti – šo cilvēku starpā ir arī labākas dzīves meklētāji, noziedznieki un, protams, arī cilvēki, no kuriem visa pasaule ļoti baidās – teroristi. Tieši viņu dēļ cilvēkus māc bailes, kas ir iemesls tik lielai negativitātei pret migrāciju vispārīgi. Cilvēki baidās, līdz ar to visu redz tumšākās krāsās. Atzīstu, ka arī man reizēm ir bail pēc tam, kad esmu klausījusies ziņās vai lasījusi rakstus interneta medijos par teroraktiem. Taču atšķirībā no cilvēkiem, kuri visas savas negatīvās emocijas un domas izliek interneta vidē (es uzskatu, ka tieši tie, kas visvairāk klaigā, ir tie, kam visvairāk bail), es klusēju un domāju par to, ko mēs lietas labā varētu darīt. Taču vai šie iemesli ir pietakami, lai mēs pamestu Eiropas Savienību?
Kas notiktu, ja mēs izstātos? Reiz ar vienu no saviem skolotājiem pārrunājām šādu iespējamo scenāriju un nonācām pie visai bēdīga rezultāta. Pārsvarā visa produkcija, kas tiek tirgota veikalos, piemēram, saldumi, ziepes, šampūni vai gāzētie dzērieni, lielākoties, tiek iegūta no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un kas notiktu, ja mēs no tā visa atteiktos, ja mēs pamestu ES? Vai mēs būtu gatavi iztikt bez augļiem un dārzeņiem, vai mēs spētu atteikties no tik ierastajām pārtikas precēm, kā piemēram, cukurs? Piemēram, es nespētu iztikt bez saviem iemīļotajiem produktiem, tādiem kā mango, pamelo, žāvētiem augļiem un riekstiņiem. Tikpat svarīgas bažas ir - vai mēs spētu iztikt bez Eiropas Savienības finansējumiem un piedāvātajām iespējām? Mēs esam maza valsts - vai ar mūsu pašu naudu pietiktu, lai turpinātu dzīvot tā, kā dzīvojam šobrīd?
Protams, bezdarbs šobrīd Latvijā ir vērā ņemams, taču, ja mums nebūtu Eiropas Savienības, vai tikai šī problēma nesaasinātos? Vai nepieaugtu latviešu skaits, kas emigrētu uz citām valstīm labākas dzīves meklējumos? Pavisam nesen Lielbritānijā notika referendums, kura rezultātā valsts izstāsies no ES. Pēc rezultātu paziņošanas pamatīgi kritās valūtas kurss, notika Eiropas Savienības uzņēmumu strauja Apvienotās Karalistes pamešana. Vai mēs vēlētos šādu nākotni – pametot Eiropas Savienību, atteikties no visām izaugsmes un paplašināšanās iespējām?
Atskatoties uz iepriekš minēto, es varu secināt, ka arī turpmāk vēlos būt ES pilsone. Protams, šai dalībai ir mīnusi, taču es vēlos stiprināt tās izaugsmes iespējas, kuras izmantojam līdz šim. Es vēlos dzīvot drošībā ar apziņu, ka esam savu sabiedroto pasargāti. Un, ja tomēr pienāktu diena, kad arī man referendumā būtu jābalso par izstāšanos no ES, ceru, ka varēšu būt lepna pilsone un uzskaitīt vēl vairāk iemeslu par labu mūsu palikšanai šajā savienībā.
