CIK VĒRTĪGI...   You can suggest reading and rating this study paper to a friend

20.01.2010.

Ministru prezidents jeb premjerministrs ir viens no lielajiem zobratiem lielajā valsts mehānismā. Dažās valstīs, kā, piemēram, Zviedrijā un Dānijā, kurās pie varas ir monarhs, premjerministra loma ir mazāka nekā, piemēram, Latvijā, kas ir parlamentāra republika. Latvijā ministru prezidents ir prezidenta aicināts. Viņš sastāda valdību, vada ministru kabineta darbību un faktiski uzrauga galvenā rīcībspēka (deputātu) darbu, un ir viens ļoti atbildīgs uzdevums gada beigās – kopā ar saviem padotajiem sastādīt nākamā gada valsts budžetu, kam vienmēr tiek pievērsta pastiprināta tautas uzmanība. Šis cilvēks ir kā treneris sporta komandai. Ja komanda uzvar, tad slavē spēlētājus, taču, ja tā zaudē, vainīgs ir treneris. Tāpat arī ministru prezidenta amatā – šī persona ir atbildīga par notikumiem valstī. Manuprāt, lielu un vērtīgu darbu valsts labā paveica Indulis Emsis un finanšu speciālists Einārs Repše. Pēc viņu virsvadības Latvija spēja sakomplektēt visu nepieciešamo līdz vajadzīgajam Eiropas līmenim, tādējādi iekļūstot Eiropas Savienībā(ES).Un 2004. gadā Latvijā sākās ekonomiskā augšupeja, taču nemākulīgi vadītās valdības dēļ, Aigara Kalvīša „valdīšanas” laikā ekonomika sāka pagrimt un strauji iestājās ekonomiskā recesijas fāze. Domāju, ka, ja es būtu premjerministrs, tad noteikti valdību veidotu ar vienotu kodolu, kas nesenā pagātnē būtu pierādījusi savas spējas aktīvi darboties komandā, nevis tikai vilkt „segu” uz savu pusi un uzskatīt, ka tikai viņam ir taisnība un jārealizē viņa idejas. Un ap šo kodolu izveidotu pārējos valdības pārstāvjus, kas būtu jau izvēlētā kodola izvirzīti vai vismaz vieni no nominētajiem. Protams, dodot iespēju izpausties arī jauniem cilvēkiem, kas iepriekš sevi nav ne pozitīvi, ne negatīvi pierādījuši. Kā jau zema ekonomiskā un sociālā līmeņa valstī, attīstīta, manuprāt, ir zemā un vidējā korupcija, kas noteikti būtu jāizskauž, pievēršot lielu lomu KNAB darbībai kā to pēdējos gadus dara jau esošie ministri. Viens no noteikumiem, ko es izvirzītu, būtu par politisko partiju iesaistīšanos kādā konkrētā ministra pienākumu izpildē. Ja nepieciešams, piemēram, Artim Kamparam ekonomikas problēmās vajadzētu saņemt palīdzību no cita Jaunā laika deputāta Eināra Repšes utml. Jo daļa deputātu pat atklātajās sēdēs atļaujas spēlēt kārtis vai lasīt grāmatas, nepievēršot uzmanību apkārt notiekošajam (kā par to ziņoja aģentūra LETA), tāpēc viņu pienākumu loks būtu jāpalielina attiecīgi algu lielumam. Un patiesībā, lai uzlabotu darbu, es sev piesaistītu 2-3 padomniekus, kuriem būtu tikpat liela rīcības brīvība kā man, izņemot atlaišanas un darbā pieņemšanas pilnvaras. Ļoti lietderīgi būtu par padomniekiem iegūt citu frakciju pārstāvjus, kas veicinātu saliedētību visā Saeimas un Valdības darbā, un tas, savukārt, uzlabotu sasniedzamo rezultātu kvalitāti, kas tik ļoti šobrīd pietrūkst. Šajā ekonomiskajā situācijā jāseko līdzi arī nākamā gada budžeta sastādīšanai. Tajā liela nozīme būtu jāpiešķir SVF aizdevuma izdalīšanas jautājumam, un šo naudu, manuprāt, būtu jānovirza uz lielajiem un mazajiem uzņēmumiem, kas varētu attīstīt tirdzniecību gan Latvijā, gan ārpus valsts. Tiktu dotas iespējas paplašināt uzņēmumus, līdz ar to daļa bezdarbnieku iegūtu darbu un valsts kasē no nodokļiem ienāktos nauda, kas pakāpeniski atspēkotu aizdevumu, taču šī brīža aizdevuma izlietošana algās, pensijās un pabalstos ir gandrīz bezjēdzīga, jo nav nekādu iespēju šo naudu atpelnīt. Tas tikai paildzina un palielina slikto ekonomisko situāciju valstī. Protams, kā jau tauta pieprasa, vajadzētu samazināt arī deputātu algas, kas ir neadekvāti augstas viņu darba kvalitātei un šim ekonomiskajam stāvoklim, taču to pārmērīga samazināšana var atsaukties uz turpmākajām viņu darbībām. Cik zināms, deputātu algas ir 1000-2000Ls robežās. 100 deputātiem KATRU mēnesi algas vidēji tiktu samazinātas par 750Ls un valsts kasē iegūtu vēl 75000Ls. Un atņemot vēl iespēju izmantot ekskluzīvu transportu pakalpojumus(ar savu šoferi) par valsts naudu, tāpat vēl vairāku citu „atvieglojumu” neitralizēšana katru mēnesi ļautu iegūt aptuveni 100 tūkstošus latu, kas varētu būt tik ļoti nepieciešamais algas pielikums Latvijas skolotājiem(4 mēnešus). Vēl finansiālais atbalsts ir nepieciešams maznodrošinātajiem un pensionāriem(kuru pensijas ir nesamērīgi mazas), to varētu realizēt 4 aukstajos ziemas mēnešos, taču atlikušos 4 mēnešus siltākajā gada posmā varētu novirzīt jauniešu sportam un attīstībai, tāpat arī palīdzot organizēt kultūras pasākumus ar iespēju reklamēt valsts uzņēmumus(tātad atkal iespēja atpelnīt ieguldīto naudu). Ekonomikā noteikti jāiesaista jauni, radoši cilvēki, kas nav sabojājuši sevi ar mantkārību un savtīgu piesavināšanos – cilvēki, kuri alkst sevi pierādīt savā jomā. Taču ekonomika nav vienīgā sfēra, kurā ir vajadzīgas krasas pārmaiņas. Protams, tai krasi uzlabojoties, bez pozitīvisma neizpaliks arī pārējās nozares(kultūra, sports, jau minētā izglītība). Noteikti ir jāuzrauga vairāku valsts līmeņa projektu realizēšana – piemēram, neveiksmīgais un jau tik daudz „apspēlētais” Dienvidu tilta projekts noteikti varēja tikt realizēts par lētākām izmaksām, līdz ar to arī Latvijas „maciņš” tik sāpīgi neciestu. Taču tādu projektu ir daudz. Ādažos ir uzbūvēti vairāki sporta centri, uzlabota infrastruktūra, atvērts jauns lielveikals, un būvniecības stadijā atrodas arī jauns kultūrizglītības centrs. Neņemos šobrīd spriest, no kurienes tiek ņemta nauda, taču visās Latvijas vietās privātie investori tādas lietas nevar atļauties un tieši šādi(dārgi) projekti ir jāuzmana visvairāk. Tas ļoti atspēkotu visas ekonomiskās problēmas. Iespējams, tam pat varētu izveidot īpašu nozari, kas ar to nodarbotos. Taču, pat ja būs panākumi, to nevajadzētu pievienot nevienai ministrijai, lai šī nozare paliktu neitrāla(iespējams tā varētu tikt pievienota KNAB ar neatņemamu atbalstu no valsts kases). Šobrīd visu rakstu it kā maz iespējamu, jo cerēt, ka kāds ar manu domu gājienu un vēlmi uzlabot valsti, nevis savu konta stāvokli, iekaros politikas virsotni, būtu naivi.

Ratings by others:

In order to submit your rating:

• Registered users of Atlants.lv (authors) can rate study papers free of charge, they only need to log into their profile;
• Unregistered visitors must send an SMS containing the following text AT W1830 and a rating from „1” (lowest rating) to „5” (highest rating) to service number 1800, for exapmle, AT W1830 4. This service is available for clients of LMT, Tele2 and Bite. The cost of the SMS is € 0,50.

Back