ES KĀ MINISTRU PREZIDENTS   You can suggest reading and rating this study paper to a friend

20.01.2010.

Ja es būtu Ministru prezidents Katrai valstij ir sava valsts iekārta ar attiecīgajām amatpersonām, kas pārvalda valsti. Svarīgi ir izvēlēties pareizus cilvēkus, kuri savā nozarē būtu profesionāli un spējīgi vadītāji. Protams, tas ir atkarīgs gan no mums pašiem, gan no Saeimas. Otra svarīgākā amatpersona aiz prezidenta ir Ministru Prezidents, kurš uzņemas lielu atbildību pret valsti. Ja es būtu Ministru Prezidents, es kā galvenās prioritātes, kurām vajadzētu lielas pārmaiņas, izvirzītu izglītību, veselību un ekonomiku. Uzskatu tās par svarīgākajām lietām, kuras jāmaina, jo šīs jomas ietekmē visu mūsu valsti un no tām atkarīga, kāda būs mūsu turpmākā dzīves gaita. Izglītība ir svarīga joma, kas palīdz attīsīt mūs pašus, gan arī apkārtējo vidi. Šeit ir nepieciešamas lielas pārmaiņas, kā izglītības kvalitātes uzlabošana un vispārējas reformas, kas spētu mūsu izglītības līmeni celt. Pirmāmkārtām, ko vajadzētu darīt – mainīt savu attieksmi. Visvairāk to vajadzētu darīt izglītības un zinātnes ministram, gan arī skolotājim. Jo kā mēs zinām, pašlaik ir nesakārtotas par ko tad īsti atbild IZM un skolotāji. Vairāki līdzšinējie un bijušie IZM ministri ir apsūdzēti nelikumīgos darījumos, kā kukuļņemšanā un citu cilvēku mantu piesavināšanā,piemērma, B.Rivža ir apsūdzēti nelikumīgā īpašuma izmantošanā. Diemžēl tas parāda, ka daļa IZM darbinieku atrodas ministrijā ne jau, lai palīdzētu Latvijas izglītības sistēmai. Tāpēc ir nepieciešams ir pārmainīt likumu projektu un apsvērt iespējas uz daudz spējīgāku vadītāju šajā nozarē. Es kā Ministru prezidents nepieļaušu samazināt finansējumu augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai,vidējai izglītībai un zinātnei. Jau pagaišajā gadā tika samazināts budžets par 1/3 izglītībai, un vairāk kā 60 % zinātnē. Ir vajadzīgs zinātnei palielināt līdz 12 milj. ,pat iespējams vairāk, nepieciešamo budžetu ar ESF līdzfinansējumi, jo mums ir visas iespējas to izmantot un tas ir arī jadara. Kopumā izglītības jomā vajadzētu aptuveni 400 milj., kas spētu nodrošināt kavalitatīvu izglītības iegūšanu. Obligāti vajadzētu palielināt budžetu vietas un piedāvāt mācību stipendijas katrā augstskolā, jo kā mēs zinām, ne visiem ir pietiekami līdzekļi, lai apmaksātu studijas. Kā arī piedāvāt ļoti izdevīgus studiju kredītus. Nevajadzētu aizmirst arī par vidējās un pamata izglītības līmeņa celšanu. Ir nepieciešams palielināt normētā skolēnu skaita attiecības pieaugumu uz vienu pedagoga mēneša darba algas likmi, lai ai sekmētu izglītības procesa kvalitatīvu īstenošanu, Latvijā uz vienu pedagoģisko likmi bija vidēji 6,4 skolēni, kas bija viszemākā proporcija Eiropā. Vidējā likme ES ir pat līdz 18 skolēnu uz vienu reģistrēto likmi. Ļoti svarīgi ir izvērtēt un pacelt skolotāju algas, jo tas kādā veidā un cik pilnvērtīgi tiek apgūtu mācību vielu un kādu attieksme tiek sagaidīta no skolotājiem, ietekmē mācību kvalitāti. Noteikti ar ESF līdzfinansējuma palīdzību ir jāmodernizē gan skolas, gan universitātes. Ir jānomaina komunikācijas sistēma, vairāk jāsāk izmantot interneta pakalpojumi, jāmodernizē mācību vielas apgūšanas iespējas. Nenoliedzami ne tikai izglītības nozarē ir jāveic reformas, bet arī veselībā. Primārais katram cilvēkam ir sava veselība un tās uzlabošana, bet lai to uzlabotu ir nepieciešami medikamenti, ārstu pakalpojumi, u.c., kas maksā lielu naudu, un nevisiem ir tās pietiekami. Tāpēc es palielināšu veselības budžetu līdz 600 milj. latu, kas varbūt nav pats augstākais ES, bet attiecīgi mūsu valsts vajadzībām. Šeit reformas turpinās jau ilgu laiku gan attiecībā uz pārvaldes sistēmas optimizāciju, gan ārstniecības iestāžu struktūru. Svarīgi ir apskatīt nepieciešamo slimnīcu skaitu, kā mainīsies arī ambulatorās un stacionārās aprūpes sasaiste, ārstēšanas izcenojumu noteikšana, no izmaksu efektivitātes un kvalitātes viedokļa, medikamentu iepirkšana un tā tālāk.Viennozīmīgi es varu teikt, ka šeit viss tiks mainīts un pielāgots, lai katram cilvēkam būtu izdevīgi veikt savas veselības aprūpi. Lai pilnveidotu veselības nozari būs nepieciešami ESF fonda līdzfinansējumi un citu investoru palīdzību, jo, kā mēs zinām, mūsu valstij ir ierobežots budžets. Veselības nozares specifika lielā mērā nosaka, ka cilvēks meklē uzticamu informācijas avotu, jo veselība ir vērtība, kuru cilvēks vēlas uzticēt medicīnas iestādei un ārstam, par kuru profesionalitāti ir pārliecināts. Lai būtu profesionāli ārsti ir nepieciešama kvalitatīva izglītība, tāpēc arī ārstiem ir jādod papildus iespējas, kā savas zināšanas uzlabot, piemēram, apmklējot seminārus. Tāpēc kādu nelielu daļa šī budžeta varētu atvēlēt šīs nozares strādojošu izglītības uzlabošanai. Jānodrošina optimālā ambulatora un stacionārā aprūpe. Ir nepieciešams, lai katrs cilvēks saņemtu nepieciešamo kvalitatīvo medicīnisko palīdzību noteiktā apvidū. Tāpēc slimnīcām jābūt noteiktā attālumā no apdzīvotām vietām, lai katrs cilvēks ar sabiedrisko tranportu varētu tur aizbraukt nelielā laika sprīdī. Jāpalielina sociālie pabalsti visa veida iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt pilnvērtīgāku pieejamību medicīniskai aprūpei maznodrošinātajām ģimenēm. Jānodrošina kompensējamo medikamentu saņemšana visiem, kam tas ir nepieciešams. Savukārt ārsta vizītēm jābūt diferencētām, piemēram, ģimenes ārsta vizītēm jābūt ar standarta samaksu ar iespējamību, ka valsts sedz lielāko daļu. Lielās operācijas rindu samazināšanai un ātrākas operācijas pieejamībai, jāpalielna finansējums tām. Jo kā mēs zinām, cilvēki gaida vairākus gadus, lai nokļūtu līdz operācijas zālei, bet papildus finansējumi viņiem nav, lai ātrāk iegūtu iespēju nokļūt līdz operācijai. Kā arī būtiski ir pilnveidot speciālo aprūpi cilvēkiem ar atkarībām, piemēram, anoreksijas un bulīmijas slimniekiem, nārkomāniem u.c., kas tomēr ir aktuāli arī Latvijā, to pierāda statistiski veiktie pētījumi. Arī šajā nozarē ir liela loma ārstu attieksmei pret darbu, tāpēc, ja tiksi veikti uzlabojumi veselībai no finansējuma viedokļa, arī būtiski uzlabosies kvalitāte cilvēka aprūpei. Tas viss ir arī atkarīgs no ekonomikas ministrijas, kas pieņems lēmumus par nodokļu likmēm un iespējamām pabalstu iespējām. Tāpēc arī ekonomikas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas. Pašlaik mēs atrodamies ekonomiskās lejupslīdes apakšgalā, līdz ar to mums ir problēmas ar valsts budžetu. Tas varētu būt, tāpēc ka ministri un saiema nespēj kopīgi sadarboties un pieņemt lēmumus. Kā mēs zinām, pastāv arī šeit korupcija, kas nenoliedzami ietekmē pieņemtos likumus un vairākums aizstāv tikai savas intereses. Es kā ministru prezidents to vairs nepieļaušu, jo esam demokrātiskā valstī, kur visam jānotiek likumīgi un taisnīgi. Pirmkāt, es mainītu visu budžetu un pielāgotu to, lai neviens nebūtu zaudētājs. Pašreiz ir aktuāls jautājums par nodokļiem un algām. Nodokļus vajadzētu samazināt, jo kā redzasm ir pierādījies, ka nodokļi maz stimulē aktīvāku un efektīvāku komercdarbību, iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū. Algas ir krasi samazinājušās, līdz ar to nodokļiem arī vajdzētu, bet tā nav. Minimālo algu nedrīkst samazināt, bet atkal tās nevar celt pārāk augstas. Kā arī tomēr ir jāsamazina ministru algas, kas pašreiz ir ļoti lielas, un neattaisno savu darba izdarīšanu. Ja šobrīd vajadzētu mainīt nodokļu veidu, tad es piekristu progresīvam nodoklim. Attiecīgi tiem kuriem būs mazāk alga tie maksās mazāk, bet tiem, kam lielāka alga tie vairāk. Šeit būtiski ir pieņemt no cik latiem, sāks palielināties nodokļu likem. Pārsvarā citās ES valstīs tas ir apmēram no 900ls, tad arī Latvijā tādu likmi vajadzētu pieņemt. Ja atrisināsies jautājums par algām un nodokļiem, un ja tas apmierinās citus, tad arī ‘’ēnu politika’’ arī samazināsies. Svarīgi ir nesamazināt sociālos pabalstus, kā arī pensijas. Valsts arī nevar sevi uzturēt tikai no sociāliem nodokļiem. Tāpēc ir vajadzīga ražošanas attīstība. Jāsamazina nodoklis uzņēmējiem, jāatbalsta un japalīdz mūsu zemniekiem gan finansiāli, gan morāli. Ir jāpalīdz veidot un atjaunot uzņēmējdarbības attīstīšanos. Pirmkārt, ir jāsamazina uzņēmuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī bankām jākļūst pretīmnākošām. Samazinot šo visu, mēs spēsim atbalstīt uzņēmējus. Tas būtu bijis vairāk par fiskālo politiku. Savukārt monetārajā politikā, arī ir jāmaina daudzas lietas, pimēram, naudas apgrozība valstī, bankas un valsts naudas rezervju iekrāšana. Lai neatkārtotos tāds gadījums ar Parex banku, tad valstij un katrai bankai ir jānosaka obligātā rezervju norma. Tas ir procentiāli noteikt, cik jātur nauda rezervē, lai, ja kas atgadītos, banka vai valsts uzreiz nebankrotētu. Būs jāierobežo kredītu izdošana un jākontrolē tā situācija. Ieviešot pārmaiņas šajā jomā, vajadzētu arī atrisināties bezdarba līmenim. Tas pašlaik ir ļoti augsts, bet to nekavējoties ir jāsamazina. Ļoti nepieciešams tagad ir attīstīt ražošanas iespējas un uzņēmējdarbības attīstību. Mums pašiem jāsāk vairāk ražot, jāpiesaista ārvalstu investori, kas spētu attīstīt dažādus projektus visādās nozarēs. Tādā veidā valsti padarot stabilāku. Kā valsts ministru prezidents saku, ka mēs spēsim palīdzēt tautai un uzlabot mūsu visu dzīveslīmeni, neskatoties uz to, ka tas prasīs daudz laika. Ir nepieciešams izveidot pietiekamu stipru un atbildīgu ministru komandu, kas spētu visu mainīti, un ne tikai interesēties par sevi, bet par visu mūsu valsti. Lai vadītu šo valsti nepietiek vien ar mērķiem, bet ir vajadzīgas zināšanas un drosme uzdrīkstēties. Es esmu uzdrīkstējusies un cīnīšos līdz galam, lai manu valsti padarītu labāku un tauta būtu apmierināta.

Ratings by others:

In order to submit your rating:

• Registered users of Atlants.lv (authors) can rate study papers free of charge, they only need to log into their profile;
• Unregistered visitors must send an SMS containing the following text AT W1829 and a rating from „1” (lowest rating) to „5” (highest rating) to service number 1800, for exapmle, AT W1829 4. This service is available for clients of LMT, Tele2 and Bite. The cost of the SMS is € 0,50.

Back