ES LATVIJĀ. KO VARAM DARĪT, LAI LATVIJĀ MĒS DZĪVOTU LABĀK?

You can suggest reading and rating this study paper to a friend

19.11.2008.

Nav noslēpums, ka šodien tipisko latvieti nodarbina domas par iespējām vairāk nopelnīt naudu, palielināt savu ģimenes budžetu, lai nejustu inflācijas graujošo ietekmi uz savu dzīvi, ilgas pēc Īrijā vai citur strādājošajiem radiniekiem, domas par politiķiem, kuri nav attaisnojuši savu vēlētāju cerības, pie visa vainīga krīze valstī un tamlīdzīgas domas, kas latvieša sejā atspoguļojas ar vēl vienu krunku pierē. Varētu teikt, ka tāda ir dzīve, taču mēs katrs varam padomāt par to, lai kaut mazliet uzlabotu savu dzīvi vai būtu pozitīvāk noskaņoti par visu, kas nenovēršami notiek pasaulē un Latvijā.
Ir vairāki varianti, kā mēs varam justies ja ne laimīgāki, tad nedaudz apmierinātāki gan, un mani varianti, lai mana dzīve Latvijā kļūtu labāka, ir dabas saudzēšana, strādāšana un mācīšanās, lai nākotne kļūtu labāka, un negaušanās par mūsu draņķīgo valdību.
Sakopta apkārtējā vide un skaista daba spēj iepriecināt ikvienu. Iespējams, ikdienā paši nemaz nepievēršam uzmanību, cik skaists ir agrs rīts, kad cilvēki vēl nesteidzas uz darbu, cik jaukas ir Latvijas rudenim raksturīgās zeltainās ainavas, bet apzināmies, kad to pamanām un esam līdzās dabai. Šādus skaistus mirkļus var sabojāt pamanītie papīri zemē, miskaste, ko kāds aizvedis un izgāzis mežā, plastmasas pudeles un trauki, kas rēgojas jūrmalas kāpās. Par dabas skaistuma saglabāšanu un sakopšanu varam padomāt katrs, piedaloties apkārtnes sakopšanas talkās, izmetot atkritumus tiem paredzētās vietās, nepiesārņot dabu, šķirot atkritumus, lai vēl vairāk nepalielinātu jau tā pārāk lielo atkritumu izgāztuvju skaitu Latvijā, taupīt elektrību… Daba par to saka paldies, un arī mēs jūtamies gandarīti par labi paveiktu darbu, tāpēc kārtīga apkārtējā vide mūsos pašos veicina miera, apmierinātības un patīkamas sajūtas.
Mēs katrs varam ietekmēt valstī notiekošos procesus, bet, lai to darītu pareizi, ir jābūt gudram, pieredzējušam un apveltītam ar vēlmi mainīt, lai gūtu labumu ne tikai pats, bet arī sabiedrība. Ir daudz jāmācās un jāstrādā, ja gribam sasniegt augstu attīstības un labklājības līmeni valstī. Kā saka Zenta Mauriņa, „darbs nedrīkst būt verdzinātājs, kas strādātājam neļauj pacelt acis pret sauli, darbam jābūt par prieka raisītāju, par muskuļu un smadzeņu spēku izpaudēju, par personas apliecinātāju. Es strādāju - tātad es esmu, tā skan latvieša ticības apliecinājums.” Darbs latvietim jau kopš seniem laikiem ir svarīgs un neaizvietojams, arī personas pašapliecināšanās. Tātad, ja nevēlamies dīki stāvēt malā, vērot un kritizēt, kā citi dara bezjēdzīgas lietas, kas nenes labumu sabiedrībai un attīstībai, jāpārvar slinkums un jāķeras pie mācībām un darba, kas arī pašiem liks justies labāk, ja spēsim nodrošināt savu ģimeni un bērnus, kas nākotnē turpinās pilnveidot un uzlabot dzīvi Latvijā.
Kāds tad ir politiķu darbs Latvijā? Viennozīmīgi, politika ievijas gandrīz jebkurā tēmā, par ko ikdienā sarunājamies. Varbūt arī politika ir savdabīga modes lieta, taču pārāk nopietna tās uztveršana liek nevajadzīgi piepūlēties un kritizēt visu slikto, reizēm arī nepamanot veiksmīgus pasākumus, kuriem piešķirts valsts finansējums u. c. pozitīvus gadījumus. Viskaitinošākā ir gaušanās par savām problēmām, kurās tiek vainota valsts, inflācija, draņķīgā valdība, viss, kur vien var iepīt netīro politiku. Labāk pie visām likstām ir vainot citus, nekā atzīt, ka lietas nav notikušas pēc mūsu prāta (algas nepaaugstināja, vainīgi politiķi, kuri paši sev piešķir lielas prēmijas, spēlējas ar valsts budžetu utt.). Pēc pieredzes varu teikt, ka nečīkstēšana vai vismaz cenšanās negausties par neapmierinošo valdību ievērojami atvieglo dzīvi, lai arī sākumā ir grūti mainīt uzskatus.
Uzskatu, ka katrs var vērst pasauli labāku un skaistāku, saudzējot vidi un saglabājot harmoniju dabā, paaugstināt labklājības līmeni, veicināt pozitīvu priekšstatu par valsti, kurā esam dzimuši, auguši, ar čaklu mācīšanos un strādāšanu Latvijas labā (nevis strādāt kā viesstrādnieki un celt citas valsts ekonomisko līmeni), kā arī nesūdzēties par valdību, kura neattaisno iedzīvotāju cerības. Lietas mainās, arī mēs varam daudz ko mainīt, un tas būs pirmais solis pretī labākai nākotnei, ja apzināsimies savu spēku un iespējas darīt labus darbus ne tikai Latvijas, bet arī savas dzīves skaistākai izveidei.

Ratings by others:

Back