Kāda nozīme ir tam, kur tu ej? Es eju tur, kur acis rāda un kur kājas nes, jo tik daudz ko vēl neesmu redzējusi. Man jāredz un jāiepazīst mūsu dzimtā zeme, jo es to mīlu. Vai tu jebkad esi izjutis to, ko sauc par dvēseles skumjām pēc Dzimtenes? Es nē, jo savu Dzimteni nedomāju atstāt. Taču, man rodas jautājums tiem, kas pamet savu dzimteni: "kas ir tas, kas jūs vilina projām?" Jā, iespējams, ka citur dzīve ir materiāli labāka nekā šeit, par to nestrīdos, bet, man šķiet, ka vairāk labuma tajā nav. Vai jums nav skumjas par mājām? Jūs gribat zināt- kas man par to liek domāt? Ļoti viekārši-es aplūkoju visu šeit esošo- šie Latvijas sildošie rīti, maigie sapņi, liedaga smiltis, pauguri un līdzenumi, laime un savādais prieks... Tas viss mūs modina un liek atkal iet. Varbūt skan savādi, bet vai tā nav tiesa? Iespējams- citur ir saulaināki rīti, mīkstākas smiltis, pauguri- augstāki un zaļāki. Tas viss ir iespējams, bet, vai tas spēj tev aizstāt to brīvību, kas ir tavā dzimtenē?
Mana māja atrodas uz paugura. Apkārtējā daba ir vienreizēja un neaizstājama. Savā pagalmā es varu vērot putnus- kā tie dej' un vītero, kā aug un zied puķes. Es varu staigāt pa mežu, kad ir nolijis lietus, un ieelpot svaigo gaisu, kas veldzē manu dvēseli. Šis sajūtas man nevar aizstāt neviena cita vieta, jo es apzinos Latvijas vērtību, un zinu, ka mana vieta ir šeit.
Varbūt tu, tur, tālumā, esi vienkārši tikai meteriālās laimes meklētājs? Dīvains jautājums, jo kurš gan no mums nevēlas būt laimīgs? Bet tomēr, es uzskatu, ka īsto laimi tu atradīsi šeit, savā Dzimtenē- Latvijā. Ja tu to sapratīsi, tad būsi gatavs celties un krist par savu Dzimteni. Saulriets atņems tavas asaras un liedags uzsūks tavas bēdas. Tu iesi pa rasu, un zāle kutinās tavas pēdas. Šķiet, ka tieši tas ir manas laimes iemesls - būt mājās. Var beigties Latvjas jaunība, bet latvietis te būs mūžīgi laimīgs. Mani patiesi pārņem tīkams miers, kad zinu- esmu mājās- Latvijā. Vai tā ir arī ar tevi? |
