Es Latvijā.
Esmu dzimusi Rīgā.Pēc tautības esmu krieviete, esmu beigusi Iļģuciema sākumsskolu, tad sagribējās mācīties latviešu skolā.Pašlaik es dzīvoju pie mammas vecākiem, mācos Baltinavas vidusskolā jau trīs gadus.Latviešu valodas skolotāja Anita Ločmele saka,ka man namaz nav jūtams krievu valodas akcents.
Mana vecmamma dzimusi Krievijā un vectēvs Abrenē.Tagad uz turieni aizkļūt pavisam grūti, tā kā realizēt sapni pa ciemošanos savā dzimtā pusē viņi jau sāk atmest.Varbūt to izdosies īstenot man, kad pāaugšos.
Mana dzimtene ir Latvija.Es lepojos ar to!Man tā ir visskaistākā,un es viņu ļoti mīlu.Mana Latvijā svarīgs ākiet viss - gan zeme,gan ļaudis,gan daba,gan ap vecāku māju augošie koķi un pat neliela ciemata upīte.Latvijas zeme ir ražīga,kopta un bagāta.Liekas ka spožs zaļums skanēdams ceļas no pļavām,koku galiem.Ar tik pat zaļu un biezu asnu lien no zemes ārā mani pirmie sētie zirņiun puķes.Mūsu Latvijas zeme izaudzē koši sārtas puķes,garšīgus,kā sapnī augus un dārzeņus,sārtas ogas kā krelles ap kaklu.Varenie ozoli ir diženi un spēcīgi.Liekas,ka ar savu stiprumu tie aizsargā savu Latviju,kā mūsu valsts karavīri.
Kaut arī mūsu ģimenes svin pareizticīgo svētkus,tomēr latviešu gadskārtas un valsts svētķi mumsarī ir svētķi.Mēs svinam Ziemassvētkus,Jurģus,Jāņus,Lieldiemas un daudzus citus krāšņus,dažādus ar savu tradīciju un,vienkārši interesanti svētķi.Nevienai citai tautai nav tādu svētku.Interesanti man šķiet arī latviešu tautas tērpu kultūra.
Arī es iesaistos Latvijas mākslas kultūrā, jo apmeklēju Baltinavas Mākslasskolu.Tur ir ļoti interesanti,jautri un vienkārši aizraujoši.Man ļoti zēl,ka mums tur tur nestāsta parLatvijas krāšņumu,kultūru,Latvijas mākslas badātībām vai par Latvijas krāšņumu.
Kad man ir skumji,es aizeju uz savu mežu vai vienkārši uz dārzu (kaut kur pie dabas) apguļos uz Latvijas zemes,paskatos uz sauli,kurā jau sāk norietēt.Uz saules rieta pusi zilums rotādamies jaucas ar sārtām tālumu ugunīm, un zilga vakara dūmaka pār bērziem,kalnu mugurām sedzas līņiem.Visa pasaule liekas piekūpējusi tādiem zilganiem dūmīšiem.Paskatos uz bērziem.Kas tie par bērziem!Pa tādiem var ieiet debesīs.Vai tādi bērzi ir kaut kur citur?Paskatos uz kalniem.Visi viņi ir ar pleciem un galvām,stāv kā sargi un stiprinieki.Un man paliek jautrāk,es atceros smieklīgos momentus no savas dzīves.Man paliek viegli ap sirdi "Atkal,Latvija,tu man palīdzi!Paldies tev!"
Vienmēr gribētos,lai Latvijā būtu nauda,miers,saprašana,mīlestība un laime.Laikam tas ir viss galvenais,bet to jau neizdarīs Latvija,to vajag darīt visiem mums.Lai dzīvo Latvija. |
