Es Latvijā!
Mana zeme ir Latvija. Lai kur es aizbrauktu, lai arī cik skaisti būtu citā zemē, tomēr domas vienmēr ir pie dzimtās vietas un pēc dažām dienām vēlos būt savās mājās, savā zemē.
Atgriežoties, liekas, ka Latvijā koki ir daudz staltāki, krāšņāki, saule daudz siltāka, spožāka, zeme daudz zaļāka, devīgāka, bet cilvēki mīļāki, čaklāki.
Braucot pa Latvijas līkumainiem ceļiem un vērojot apkārtni, acu skatienu saista skaistās vietas.
Ir patīkami apzināties, ka es dzīvoju valstī, kurā cilvēki nav vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. Bet... diemžēl ir tādi – vienaldzīgie, kuriem nerūp Latvijas skaistums un varenums. Es zinu, ka nekad nepiederēšu pie šiem cilvēkiem.
Ļoti sāp nesakārtotās lietas Latvijā. Liekas, ka tās visas skar arī mani, kaut gan neesmu pie šīm neveiksmēm vainīga.
Katra diena, ko pavadu šajā zemē, liekas, ka ir pielieta ar kaut ko brīnumainu. Katrs mirklis sniedz man kaut ko jaunu, neatkārtojamu.
Daudziem liekas, kas gan brīnumains var būt pelēkā, klusā rudens dienā? Bet atliek pavērties rasas lāsītē, kas trīsuļodama pieķērusies kailajam koka zaram, pavērot miglas kalnus, kas lēni slīd pār rudenīgajiem, līdzenajiem, klusajiem laukiem, sauli, kas rietēdama izdaiļo debess malu gandrīz visās varavīksnes krāsās. Tad drūmās domas par apkārt notiekošo izgaist kā nebijušas.
Liekas, ka šajā laikā visi it kā atpūšas no ikdienas steigas, rūpēm pienākumiem, lai pēc neilga laika atkal ar jaunu spēku un enerģiju iekļautos steidzīgajā dzīves ritmā.
Es Latvijā esmu nodzīvojusi astoņpadsmit gadus, katru dienu sekoju līdzi tās veiksmēm un neveiksmēm, priekiem un bēdām. Pēc skolas beigšanas domāju savu dzīvi saistīt arī ar Latviju. Centīšos izvēlēties darbu, kuru veicot es nedaudz varēšu kaut ko dot mūsu Latvijai un tās iedzīvotājiem.
Šodien es varu raudzīties, kā rītausmā sārtojas rudenīgās debesis, solīdamas skaistu, saulainu laiku. Es esmu lepna, ka dzīvoju Latvijā un esmu latviete. Lepojos, ka Latvija, būdama maza valsts, tomēr spēj gūt labus sasniegumus daudzās jomās. Mani iepriecina latviešu gūtie panākumi mūzikā, mākslā, sportā un daudzās citās zinātnēs. Tā cenšas neatpalikt no daudzām citām valstīm un pat apsteigt tās. Latvija, neatpalikdama no citām valstīm, ir iestājusies daudzās sabiedriskās organizācijās, kur tā izpauž savu viedokli. Latvija daudzu valstu starpā ir spējusi saglabāt savu identitāti.
Es priecājos, ka piederu Latvijai, esmu tās daļa.
Antra Daugule, 12. klase
|
