Eseja.
„Es Latvijā”
Mūsu valsts ir kā liels lauks. Lauks, pilns ar augiem. Un es tajā – maza pienenīte.
Katram augam savs darbs darāms. Lauka centrā – liels ozols ar simtiem zaļu lapu. Katra lapa dara labumu kokam un koks dod savu spēku un gudrību visiem lauka augiem. Ozols ir kā mūsu valdība – simtiem cilvēku strādā vienam mērķim, lai pēc tam rezultāts būtu derīgs visiem.
Staltie rudzu stādi – kā mūsu centīgie darbinieki. Viņi rāda savu dvēseli un garu citiem augiem: ozolam, laukam, Zemei, Saulei. Viņi aug augumā katru mirkli, it kā vēletos aizsniegt Sauli. Viņi paši ir kā no pirmajiem Saules stariem taisīti. Zeltaini, mirdzoši, tādi kā Latvijas meitas. Viņi aug saviem sapņiem, lai pēc tam dotu mums maizi.
Vēl lauka nomalē aug ērķšķogu krūms. Viņš ir stingrs un baiss, kā negaisa vējš. Bet tomēr ar saviem ērkšķiem pasargā citus. Tā ir mūsu vara.
Kad noriet saule, parādās nakts mošķi. No zemes dzīlēm, no ozola, no krūma, no rudziem. Viņi ir visur, katrā no mums. Katrs grib ievainot kādu, lai kļūtu stiprāks. Parazīti, kuri, nedarot it neko, grib panākt visu. Bet neviens nav visvarenais, tāpēc, kad atkal uzlec saule, viņi šausmās bēg, lai paslēptos ēnā. Šie mošķi nevarēs dzīvot ilgi, jo viņi rūpējās tikai par sevi, bet lauka augi – rūpējas arī par visu lauku.
Un mūsu laukā es esmu tikai maza pienenīte. Cenšos izaugt, saprast savu lomu. Katra diena man ir kā gads, katrs mirklis – kā dzīve. Katrs saules stars – kā dzīves spēka ēna.
Es augu. Kāpēc? Kādēļ? Lai apgaismotu visu apkārt. Lai katra dzīvā būtne, kas mani redzētu, smaidītu. Lai katrs augs, kas man blakus, zinātu, ka manas dzeltenās ziedlapiņas nav tikai skaistumam. Tā ir ticība gaišai, saulainai nākotnei. Kad es izaugšu, būšu pilna ar zināšanām, lai mana valsts – mans lauks kļūtu labāks, lai citas dzeltenās pienenītes arī saprastu savas dzīves mērķi, es savas baltās dūnas aiznesīšu debesīs. Un kad sāks līt lietus,katram augam būs daļiņa no manis : gan ozolam, gan rudziem, gan ērķšķogām, gan pienenītēm.
Varbūt kādu dienu es tiešām spēšu kaut ko dot itin visiem. Kaut ko, kas nāks no sirds. Kaut ko, kas dos labumu manam laukam – Latvijai.
Rīgas 21.vidusskola
Veronika Semjonova 11a klase |
