Maza pasaule.Lielas iespējas.Dzimtais novads.Es dzīvoju manā Latvijā.Kas ir "mana Latvija",kāda viņa ir?
Tas ir negaiss no rīta un mana apsegšanās,kad ārā līst lietus,bet es varu turpināt gulēt un dzirdēt lietus pilienus. Manā Latvijā ārā smaržo pēc slapja asfalta un zāles.Ielas šeit ir pilnas lietišķiem cilvēkiem,kuri vienmēr kaut kur steidzas un nepaspēj ieraudzīt brīnumus.
"Kas tur krūmos?"prasīja Alise Čersīras kaķim.
"Brīnumi,"atbildēja viņš žāvājoties.
"Un...un ko viņi tur dara?"
"Nu kā? Gadās...."
Manā Latvijā dzīvo mani vismīļākie cilvēki pasaulē.Mana Latvija ir Vecrīgas torņi,kuri laistās saulrieta laikā. Mana Latvija ir saules skūpsti uz Daugavas virsmas.Daugavai vienmēr skrien skudriņas no vētras apskāvieniem.
Mana Latvija visskaistākā ir rudenī,ģērbta savā dzeltenajā mētelī.Viņa smaržo pēc kritušām lapām.Vējš paceļ tās un dāvina iedzīvotājiem.
Šī zeme ir kā mazs,samaitāts bērns,kur ir korumpēta valdība un 18% inflācija.Latvija tiešām ir kā mazs bērns,jo viņa dara to,ko īsti nevajag darīt,nepievēršot uzmanību patiešām svarīgām lietām.Vairāk uzmanības viņa pievērš pašizklaidēšanai nekā savu slikto ieradumu novēršanai.
Mana Latvija ir meži un pļavas.Mazas pilsētas un lauki,kur visi visu zina.Mana Latvija ir zemnieki,kuri vāc ražuaugusta beigās.
Latvija mani atbalsta,viņa vienmēr apskauj manus plecus.Mums ir viena dvēsele,viens liktenis.Latvija ir manas pirmās attiecības.Šeit man bija lemts pieļaut kļūdas un tās izlabot.Viņa lika man būt stiprai.Ceru,ka kādreiz es varēšu viņai pateikties. |
