ES MINISTRU PREZIDENTS..   You can suggest reading and rating this study paper to a friend

23.02.2010.

Lai cik tas neizklausītos banāli, mēģinātu izvest Latviju no ekonomiskās krīzes. Tā kā mēs esam parlamentārā republika un lielākoties visi kaut cik svarīgi lēmumi tiek pieņemti balsojot starp daudzām partijām, un tā kā mūsu daudzās partijas par daudziem jautājumiem nespēj vienoties, jo katra pārstāv savas ekonomiskās un partiju cilvēku intereses, mēģinātu atrast kopsaucēju, kas varētu šīs partijas ieinteresēt un kaut cik apvienot vēlamo rezultātu panākšanai. Ir muļķīgi cerēt, ka kļūstot par ministru prezidentu viens var reāli mainīt kaut ko šajā valstī. Ja nesanāktu vienoties ar partijām mēģinātu izmantot augošo cilvēku neapmierinātību ar esošo situāciju un arvien pieaugušo interesi cilvēkos par „stingru roku”. Ministru Kabinetam Latvijā pieder izpildvara. Tas ir tiesīgs iesniegt Saeimā likumprojektus. Ministru Kabineta kompetencē ir visi tie jautājumi, par kuriem nav lēmusi Saeima un tas nes politisku atbildību Saeimas priekšā. Ministru kabinetam ir deleģētās likumdošanas tiesības - Satversmes 81.pants paredz iespēju MK atsevišķos gadījumos pieņemt noteikumus ar likuma spēku un grozīt iepriekšējo sasaukumu parlamentu pieņemtos likumus. ādi ministru kabineta izdarītie grozījumi likumos nedrīkst skart jautājumus, kas ir ekskluzīvā Saeimas kompetencē. Latvijas Republikas Satversmes 4.nodaļas panti nosaka, kādā secībā pēc likuma ir veidojama Ministru Kabineta struktūra un darbs.Latvija ir tipiska parlamentāra republika. Salīdzinot ar prezidentālo republiku, kurā prezidentam ir gan valsts, gan valdības galvas pilnvaras un funkcijas, parlamentārajā republikā ir vieglāk nodrošināt varas bilanci starp likumdevēju un izpildvaru, jo nav tik liela varas koncentrācija vienas personas rokās. Izpildvara pieder Ministru kabinetam, kas sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents par Ministru prezidentu Valsts prezidents parasti izvēlas tās partijas pārstāvi, kura ir guvusi visvairāk vietu Saeimā. Ministru kabinets stājas pie amata pienākumu pildīšanas pēc tam, kad Saeima noklausījusies Ministru kabineta ziņojumu par Ministru kabineta sastādīšanu un deklarāciju par kabineta iecerēto darbību, izteikusi tam uzticību. Ministru prezidents un viss Ministru kabinets par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ministru skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpējas attiecības nosaka likums. r Ministru kabineta noteikumu vietu un nozīmi normatīvo aktu hierarhijā ir aktuāla ikvienam sabiedrības loceklim, jo ikviens cilvēks ir vairāk vai mazāk pakļauts tiesību normām, pirmām kārtām jau savstarpējās tiesiskajās attiecībās un sabiedrībā kopumā. Tāpat kā likumi, arī Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visiem sabiedrības locekļiem, to nezināšana neatbrīvo no atbildības, kas arī nosaka šo noteikumu obligāto raksturu. Ir svarīgi saprast, ka Ministru kabineta noteikumiem ir sava vieta normatīvo aktu hierarhijā un šo noteikumu atbilstība citiem normatīvajiem aktiem tiek stingri reglamentēta. Tāpat ir svarīgi atzīmēt to, ka šie noteikumi vistiešākajā veidā palīdz regulēt likuma normas, konkretizējot kādas ar likumu noteiktas normas un palīdz tās pielietot plašāk visdažādākajās situācijās, indivīdu attiecībās un sabiedrībā kopumā. Taču, protams, augstāks juridiskais spēks pieder likuma normām, jo tās normatīvo aktu hierarhijā atrodas augstāk, kas nozīmē arī to, ka Ministru kabineta noteikumi vienmēr tiks izstrādāti uz konkrēta likuma pamata, kas arī izriet no normatīvo aktu hierarhijas. Tikpat svarīgi ir saprast Ministru kabineta noteikumu nozīmi normatīvo aktu hierarhijā un arī sabiedrības ikdienā, jo jebkurš noteikums var skart katru no mums, palīdzēt mums rīkoties likumīgi un pareizi, nepārkāpjot šos noteikumus. Tikpat svarīgi ir ievērot Satversmi, likumus, pašvaldību saistošos noteikumus, kā Ministru kabineta noteikumus, jo visi šie normatīvie akti vairāk vai mazāk regulē mūsu tiesisko darbību un ikdienu sabiedrībā. Protams, bieži vien indivīdi neapjauš, cik lielā mērā Ministru kabineta noteikumi palīdz rīkoties pareizi, taču ir daudz piemēru, kas to pierāda. Piemēram, ir nepieciešams izveidot un pareizi noformēt kādu dokumentu, lai tam būtu juridisks spēks, tad šeit to pilnā mērā reglamentē dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi, kas noteikti ir svarīgi ikvienam tiesībspējīgam indivīdam.

Ratings by others: None

In order to submit your rating:

• Registered users of Atlants.lv (authors) can rate study papers free of charge, they only need to log into their profile;
• Unregistered visitors must send an SMS containing the following text AT W1992 and a rating from „1” (lowest rating) to „5” (highest rating) to service number 1800, for exapmle, AT W1992 4. This service is available for clients of LMT, Tele2 and Bite. The cost of the SMS is € 0,50.

Back