“Kas te notiek, kam tas ir vajadzīgs, kāpēc, kādēļ un kālab?..”
Mūžīgie jautājumi, ātri izzūdošas atbildes, kuru dzīve ir līdzīga ziepju burbuļa dzīvei – tikko paspīdēja spilgtās krāsās, parādīja pasauli caur savu prizmu pārvērstu, pasakainu, pārlocītu un simtkārt salocītu, būkš un tā vairs nav, izkusa un pazuda, atstājot tikai netīkamu rūgtuma un vilšanas piegaršu uz paša mēles gala...
“Kas Tev rūp? Kas Mums rūp? Vai vispār ir vērts rūpēties, pulēties, mocīt savu sirdi un prātu, meklēt ko vērtīgu?..”
Man rūp pilnīgi viss, man rūp viss, kas ir uz Zemes, zem Zemes, virs Zemes, apkārt Zemes, tālu no Zemes un tur, kur pat cilvēku domas vēl nav esot bijušas. Man rūp cilvēki, kuriem nav nekā un tie, kuriem ir viņu īpašais Viss, tie, kuriem ir vēl priekšā visa skaistā Dzīve, un tie, kuriem ir tikai Nāves ēna redzama aiz tuvākā dzīves pagrieziena, tie, kuriem ir pasaka, lai dzīvotu, un tie, kuriem ir dzīve kā pasaka...
“Kas Tev ir? Kam Tu esi vajadzīgs? Kas(!) Tu esi?.. ”
Es ESMU. Es esmu tas, kas es esmu, un nekas vairāk. Mans Es sniedz savu daļiņu rūpes un mīlestības Pasaules zaigojošam fonam, pie visumam domu, jūtu un ideju. Ja kāds man pateiktu, ka mans Es neko nemaina, es viņam neticētu tāpēc, ka šai jūrai ir svarīgs katrs piliens, katra dzīvības dzirkstele. Ne velti taču saka, ja gribi mainīt pasauli – sāc ar sevi, jo Tavs piliens var sabojāt vai attīrīt, inde vai pretinde, tas atkarīgs no tā, ko Tu vari sniegt šai Pasaulei.
“Un tomēr... ”
Un tomēr... Man rūp tas, kas notiek ar mani un ap mani, tas, kur mani iejauc un kur es iejaucos. Manas vienīgās rūpes ir spīdēt ar savu gaismu, līksmot un nest savu dzirksteli nesabojātu un spilgtu, darīt tik, cik vien ir darāms, jo man nav daudz varas, es esmu, kā daudzi, cilvēks, nevis Cilvēks. Un tomēr... Vai nav vienalga kas bija jeb būs, ir svarīgs tikai tas, kas IR! |
