Mūsu pasaulē ikvienam cilvēkam kaut kas rūp un, protams, man, kā šīs pasaules sastāvdaļai , arī daudz kas rūp. Ir cilvēki, kuri ne par ko nedomā un dzīvo tikai ar rītdienu, un laikam tur arī kaut kas ir, jo tā ir vieglāk. Bet katram ir izvēle, katrs pats veido savu dzīvi.
Es ļoti bieži aizdomājos par manu nākotni, par nākotni kā tādu, man patīk analizēt dzīvi, saskatīt tur kļūdas un atcerēties visu to labāko, ko kādreiz jutu. Man tāpat patīk spriest par dažādām lietām, jo tā var kaut vai drusciņ saprast naparastu cilvēka dzīvi.
Vissvarīgākā problēma, kura patiešām rūp manu prātu, ir mūsdienu jaunatne un vai viņiem eksistē tāds jēdziens kā MīLESTīBA?!
Uz jautājumu „Kas ir mīlestība?” neviens nezina atbildi, bet tomēr cilvēki ir spējīgi mīlēt. Skatoties no malas uz mūsu jaunatni, es nevarētu pateikt, ka šis vārds viņiem vispār ir pazīstams. Ieskatoties iepazīšanās portālos vai tajā pašā ONE.LV, var redzēt, ka zēni un meitenes vecumā no 11 līdz 13 gadiem jau veido attiecības, bet es to nesauktu par attiecībām, tāpēc ka tas ir neprāts! Ejot pa ielu, var redzēt tādus pašus bērnus, kas skūpstas un dara nezin ko. Un vai pēc tāda mēs nedegradējam?! Kāda viņiem ir bērnība?! Pat vēl mani vienaudži un es šajā vecumā spēlējām spēlītes un nedomājām par tādu, es jau nerunāju par mūsu vecākiem, kuri neko tādu neatļavās. Bija, protams, izņēmumi, bet runa nav par viņiem.
Lai cilvēka psihe pareizi izveidotos, viņam jādzīvo normālā bērnībā, jo tieši tad veidojas mūsu raksturs un personība. Un kas izaugas no tādiem bērniem?! Bail iedomāties, ne par kādu mīlestību šeit nevar būt runas. Viņi paši neapzinās, ko dara. Runājot par maniem vienaudžiem, kāda daļa, kura nav liela, protams, mīl un veido īstas, mīlestības pilnas attiecības.
Man pašai ir tādas attiecības, tāpēc šī tēma man ir aktuāla. Piemēram, mans mērķis attiecībās nav kāds fizisks gandarījums vai kaut kas cits, man svarīgāk, lai es morāli pilnveidotos, jo skaistāk un pilnīgāk par šīm jūtām nav nekā – tāds ir mans viedoklis. Bet tā nav visiem, es ļoti bieži redzu jaunus cilvēkus, kuriem mērķis ir labi patusēties, iedzert, pasmēķēt un apmierināt savas fiziskās vajadzības un kur šeit ir morālas vērtības?! Es neteikšu, ka viss tas ir slikti, bet to visu nevar likt pirmājā vietā, jo tas nav tik svarīgi kā citas dzīves vērtības. Un šeit diemžēl var redzēt, ka morālo vertību nav, un tā ir mūsu sabiedrības lielā problēma, pēc manām domām.
Tagad mīlestību rāda tikai kinoteātros un neviens tajā vairs netic, jo morālās vērtības kļūst citas. Šīs jūtas uzskata par skaistu pasaku, kuru kādreiz izdomāja kāds dzejnieks. Un no tā man paliek nepatīkami, jo skatīties uz to nav viegli. Man liekas, ka mūsu cietsirdības un nemieru pilnā pasaulē bez kaut kā laba nevar izdzīvot. Un kas būs tālāk?
Mīlestība padara cilvēku labu un laimīgu, un ja cilvēks ir laimīgs, viņš centīsies arī pasauli apkārt sev padarīt tādu pašu.
Secinājumus izdariet pašī, ja tas rūp arī jūs. |
