Kas man rūp? Patiesībā šis ir reizē viegls un grūts jautājums. Kā jebkurš cilvēks arī es, pirmkārt, jau domāju par to, kā iekārtoties šai dzīvē, un ne tikai materiāli, bet arī morāli. Šajā dzīves posmā mani patiesi satrauc četri jautājumi.
Pirmais- tuvie man cilvēki- māte, vecmāmiņa, vectēvs, draugi, bez viņiem manai dzīvei nebūtu jēgas, tāpēc šo cilvēku dzīvi cenšos padarīt gaišāk un esmu pateicīga liktenim, ka esmu viņus satikusi.
Otrais- mana veselība. Ļoti cenšos rūpēties par savu veselību, gan fizisko, gan garīgo, jo tikai esot līdzsvara un harmonijā es varu būt laimīga un darīt laimīgus savus tuvākos.
Trešā pozīcija, par ko domāju, ir mana nākotne. Domāju par sevi tagad, par savu ceļu pēc skolas beigām, par izvēli, kas man ir jāizdara. Gribētu nekļūdīties un izdarīt pareizo izvēli savam tālākajam profesionālam ceļam. Gribētu mācēt ieklausīties sevī un izprast sevi, lai saprastu to, ko īsti gribu un varu. Man vajadzīga laba izglītība, jo, ja ir laba izglītība, ir labs darbs, tad ir arī nauda, kuru var izmantot saviem mērķiem un sapņiem, kā arī palīdzēt savai ģimenei.
Varētu rasties iespaids, ka man rūp tikai lietas ap mani, bet es neapšaubāmi domāju arī par globālajām problēmām kā nelīdzsvarotība, trūkumciešibi, katastrofas, terakti, esošie kari un terorisms pasaule.
Tāpat mani satrauc nabadzīgi cilvēki šeit- Latvijā, šī lielā bezpalīdzība un nolemtība, kad redzu nabadzīgā pastieptu roku- es nevaru paiet garām. Katru nedēļu mani šokē arī ziņu kopsavilkumi televīzijā un radio, kad mēs saņemam ziņas par vardarbību, kad ādas krāsas pēc tiek nogalināti cilvēki...
No kurienes pasaulē tik daudz ļaunuma, neiecietības un vienaldzības? Bet es cenšos nemedīt vairu tikai cita, zinu, ka vienmēr jāsāk no sevi, jo esmu taču daļa no šīs pasaules. Un savas dzīves laikā vismaz dažiem cilvēkiem būšu likusi pasmaidīt, likt noticēt labajam pasaulē un iemīlēt šo dzīvi- es būšu patiesi laimīga!!!
|
