Kas man rūp?
Manuprāt, lielākā problēma ir mantkārība. Tagad visi cilvēki doma par naudu, par savu labklājību. Katrs cilvēks grib labi dzīvot, lai viņam būtu māja, mašīna, jahta, beigu beigas lidmašīna. Daudziem cilvēkiem tas viss ir, bet viņi to pelnīja ne ar spēku, gandrīz bez pūlēm. Krāpnieki, viņi apmelo cilvēkus un saka, ka tas ir bizness. Tas nav bizness, tā ir tīrāka zādzība.
PSRS laikos cilvēkiem bija citas materiālās vērtības. Viņi bija laimīgi ar to, kas viņiem ir. Spilgts piemērs ir mans tētis. Tētis stāsta, ka agrāk viņš dzejoja, muzicēja, ceļoja, pētīja dabu, viņš pat neaizdomājas par finansēm. Tagad viņam, ka ari katram cilvēkam uz Zemes, rūp nauda.
Es esmu pamanījis, ka daudzas sabiedriskas vietas ļaudis runa par darbu, par remontu, par ekonomiskam problēmām. Ja, starp citu, tagad cilvēki visu laiku taisa remontus. PSRS laika tā nebija. Bija komunisms, visiem bija vienādas tiesības, kaut tagad patrioti nolādē padomju laikus, kuri bija labāki par tagadējiem.
Manuprāt, humāns cilvēks nevar būt tik egoistisks, mantkārīgs, ka var pārdot savu mati vai draugu, lai būtu labums viņam. Galvenā vaininiece ir nauda, tas ir fakts. Nestāstīšu, kas būtu bez naudas, tas aizņems daudz laika. Domas par naudu noārda mūsu sirdsapziņu, tas notiek lēni, bet taisni. Jebkura gadījumā, vainīgi mēs paši.
|
