Man rūp daudzas un dažadas lietas, svarīgākās no tām ir mana nākotne, sabiedrība un notikumi pasaulē. Ja kādā no šajam sfērām ir nopietnas problēmas, man nav miera, kamēr tās neatrisinās.
Es bieži domāju par to, kāda būs mana nākotne un manas valsts nākotne. Latvija ir neliela, bet skaista un brīnišķīga valsts. Nekur citur es nejūtos tik labi kā te, jo šeit ir mana dzimtene, mājas, ģimene, draugi. Latvijā var izbaudīt visus četrus neatkārtojamos gadalaikus-balto, pūkaino ziemu, svelmaino vasaru, jautro pavasari un brīnumkrāšņo rudeni. Prātā nāk Friča Bārdas dzeja:
"Manas dzimtenes svētie bērzi
stāv pulciņos zilgani bāli
un klusi plaukstošām rokām svētī dīgstošo zāli..."
Man rūp, lai nākotnē savu dzīvi es veidotu tieši šeit. Es vēlos iegūt labu izglītību un tādu amatu, kurš mani apmierinātu gan materiāli, gan garīgi. Nevēlos doties strādāt uz ārvalstīm, jo mīlu savu dzimteni Latviju. Vēlos, lai mani bērni uzaugtu tepat, lai latviešu tauta neizklīst pasaulē un neiznīkst. Pārāk ilgi tā ir cīnījusies par savas valsts brīvību, lai tagad pret to attiektos nevērīgi un vienaldzīgi. Kā lai valstī nebūtu ekonomiskā krīze, ja liela daļa darbspējīgo pamet valsti? Kur palikuši mūsu Lāčplēši un Spīdolas? Es neesmu gatava atdot savu zilo ezeru zemi svešām tautām.
Man rūp, kāda ir sabiedrība, kurā es dzīvoju. Cilvēki tiecas pēc naudas un varas, neskatoties uz nesakārtotajām privātajām dzīvēm. Karjeras dēļ ir gatavi upurēt ģimeni. Vēl lielākas raizes man dara jaunieši,mani vienaudži. Briesmīgākā problēma ir narkomānija. Agrāk es domāju, ka tas ir kaut kur tālu, citās valstīs,ne pie mums. Bet tagad, kad pati savām acīm esmu redzējusi kā jaunieši tās lieto, man kļūst baisi. Daudzi pieaugušie pat nenojauš, kas notiek, cik šausmiga ir situācija. Man ir grūti samierināties, ka nevaru tur neko mainīt, vienīgais, ko varu, nedarīt to pati un nepieļaut, ka to dara mani draugi. No vienas puses varētu vainot vecākus, ka viņi bērniem pievērš pārāk maz uzmanības, taču no otras puses vecāki ir auguši citā laikā, kad tādu problēmu nebija, un, iespējams, viņi pat nenojauš, ko viņu bērni dara. Jauniešiem par narkotikām ir pietiekami daudz informācijas, bet viņi to neņem vērā, manuprāt, vairāk būtu jāinformē vecāki. Visvairāk man žel, ka jaunieši nedomā par to, ka šobrid pieļautās kļūdas nekur napazudīs, un tās būs ļoti grūti labot.
Man rūp situācija visapkārt. Pasaulē notiek tik daudz katastrofu un nelaimju, sāpīgākais, ka tajās cieš nevainīgi cilvēki. Man rūp līdzcilvēku liktenis. Daudziem bērniem nav vecāku vai arī par viņiem nerūpējas. Labi, ka ir tādi apņēmīgi cilvēki, kas nodarbojas ar labdarību, un bagāti, slaveni cilvēki, kam nav žel dalīties ar citiem. Tāda ir slavenā aktrise un modele Andželina Džolija, viņa saka, ka labdarība ir labākais veids kā tērēt naudu. Cik labi, ka ir tādi cilvēki, kam rūp citu liktenis. Priecē, ka arī Latvijā daudzi labprāt pievēršas labdarībai. Ceremonija "Latvijas Lepnums" ir apliecinājums, ka netrūkst godīgu, dāsnu un labu cilvēku.
Mana un valsts nākotne, sabiedrības problēmas un situācija man apkārt, ir tās lietas, kuras mani neatstāj vienaldzīgu un kuras man rūp. Ļoti ceru, ka problēmas Latvijā atrisināsies, sabiedrība vairāk domās par morālajām vertībām, un viss nostāsies savās vietās. Galvenais, lai katrs to saprastu un sāktu ar sevi, un tad palīdzētu arī citiem. |
