,,Kas man rūp”
Kā tu zīmētu pasaules seju? Ja tu gribi raksturot tās grimasi, vai tā būtu smaidīga? Vai ari tā būtu norūpējusies, vai pat dusmīga?
Vairs īsti neatceros, ko tieši vīrs gribēja teikt, bet katrā ziņā ko tādu, kā sievai nebija. Tā kā sievai acumirklī neiedeva, viņš nolēma parādīt savu vīriešu autoritāti, sievu iekaustot. ,, Es tevi iemācīšu mani cienīt”, viņš bļāva. Cauri sitienu troksnim un kliedzieniem sadzirdējām maza bērna lūdzoša raudoša balsi.
Tu iespējams. Lasi šo atgadījumu, atrodoties droša un mierīga vidē. Vai kāds uz tevi kliedz? Varbūt draud piekaut? Iespējams, ka nē. Tātad kādu zīmētu pasaules seju? Vai tu piešķirtu platu smaidu? Pēc L.Veida grāmatas ,, Desmit baušļi” minēts statistikas Amerikas Savienotajās Valstīs tas notiek ik pēc 15 sekundēm. Kā tu doma, cik bieži tas notiek pārejās pasaules valstīs? Lietoju šo piemēru par vardarbību ģimene, lai parādītu, kāda šodien ir pasaule. Cik daudz cilvēku, tavuprāt, šobrīd lūkojas miskaste, meklējot ēdienu? Vai zini, kas šobrīd ir galvenais bērnu mirstības cēlonis pasaulē?
Bads. Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka katru gadu nepietiekamas barības dēļ mirst 5 miljoni bērnu.
Aplūkosim citu piemēru! Cik cilvēku, tavuprāt, ir bezpajumtnieki? Nedomājot tos, kas nokļuvusi šādos apstākļus alkohola, nolaidības vai vienaldzības dēļ, bet gan tos kuri dzīvi ir izārdījis karš vai etniskā vardarbība. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstākā komisāra bēgļu lietas aprūpē ir ap 20 miljonu cilvēku, kas atrodas bēgļu gaitās vai dzīvo ārkārtēji nedrošos apstākļos.
Un runājot par bērniem, cik daudzi no viņiem ik nakti guļ uz ielas pasaules lielpilsētu centros uz auksta trotuāra gultas vietā. Precīzu skaitu nezina neviens, taču UNICEF uzskata, ka tie varētu būt aptuveni 100 miljoni bērnu, turklāt AIDS epidēmijas rezultātā šis skaitlis dramatiski aug. Liela daļa
no viņiem kļūst par vardarbīgas izmantošanas un atkarību upuriem, bet daudzi kļūst par noziedzniekiem.
Tomēr nāks laiks, un tas vairs nav tālu, kad šī distancēšanās stratēģija vairs nederēs. Tāpēc, ka negaiss, kas plosa mūsu planētu, intensīvi pieņemas spēkā, un patlaban tas jau sāk sasniegt katras cilvēciskās būtnes privāto pasauli. Agrāk mēs dzirdējām par narkomāniem, bet kurš no mums pazina kādu personīgi? Šodien ikviens apzinās, ka rīt par narkotiku upuri var kļūt viņa dēls vai meita. Kurš gan nesaprot, ka šodien mēs visi esam ievainojami?
Sabiedrību, šķiet, grūti ievainot. Tā ir kļuvusi vienaldzīga pret katru no mums. Vairs neievērojam cilvēku, kuram iet slikti; nepalīdzam piecelties pakritušajam šajā dzīves gājumā. Bet, ja ielūkojamies dvēselē, tad redzam, cik viegli to var ievainot. Kāpēc mēs jūtamies tik “trausli” šajā laikmetā? Ir sajūta, ka varām sabirt kā ziedlapiņas.
Manu ģimeni sabiedrība nesaprot. Viņi nesaprot, kā mēs varam dzīvot tik tālu prom no civilizācijas. Viņi nasaprot, kā mēs varam iztikt ar to, ko mēs paši izaudzējam un ko dod māte daba. Sabiedrība to nemāk vai negrib saprast.
Mūs apbrīno daudzi, ka esam dižģimene, ka esam draudzīgi vienoti. Viņi apbrīno, ka mēs, bērni, klausām vecākus. Citi, kuriem ir viens bērns ģimenē, nevar tikt galā ar to, bet mēs esam 7 bērni un mēs vecākus klausām.
Es no citiem gaidu sapratni. Mani daudzi nesaprot. Daudzi saka, ka man ir vecmodīgi uzskati. Varbūt tā arī ir!Bet ir lietas, kurām ir liela vērtība un kuras arī mūsdienās ir dārgas. Bet jaunā paaudze to vairs neuzskata par dārgumu.
Es bieži gribētu,ka daudzi varētu ielūkoties manā dvēselē un tad tikai izteikt savus secinājumus. Jo pirmie ir diezgan kļūdīgi! Un to var attiecināt uz katru cilvēku.
Es pasaules seju zīmētu vienaldzīgu- ar daudzām uz sejas uzkritušām ēnām. Viņa būtu bēdīga. Mēs zinām, ka esam draugi. Bet ne visi ir patiesi. Un tas ir nožēlojami. Reiz teica Salamans:” Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Skaisti vārdi! Bet vai mēs tā rīkojamies? Kā tu zīmētu pasaules seju? |
