Latvijas gadadienas priekšvakarā es vēlos parunāt par labo un balto. Apvienojot abus kopā, es teiktu, ka tas ir dabas brīnums. Es esmu piedzimusi kā dabas bērns, kas uz pasauli skatās ar gaišām acīm. Man patīk tiekties pēc visa labā un baltā, jo zinu, ka latviešu tautai ir ļoti daudz cilvēku ar skaidru dvēseli, kas labprāt arī otram dotu to mazo, laipno un izpalīdzīgo.
Dzejniece Ārija Elksne reiz ir sacījusi:
„Šī zeme tik daudz ir cietusi,
Tomēr visu nav izcietusi.
Bet, ja tu piedzimis esi, tad dzīvo un audz,
Un skaties uz gaismas pusi.”
Man gribas uz neilgu mirkli aizsapņoties un aizmirst to pelēcīgo melnumu, kas tomēr is iedēstīts cilvēkā blakus labajam. Katrā ccilvēkā ir kaut kas labs. Es savā dzīvē šo labo esmu saņēmusi no daudziem cilvēkiem. To man ir devuši vecāki, skola, draugi un sabiedrība.
Vispirms es esmu pateicību parādā saviem vecākiem, jo viņi ir tie, kas nekad neko sliktu man nenovēl. Es no saviem vecākiem vienmēr saņēmu kaut ko labu un gaišu, jo esmu vienīgā meita viņiem šajā lielajā pasaulē. Vecāki cenšas iemācīt daudz ko labu, kas mums dzīvē būs noderīgs. No vecākiem es cenšos iemācīties strādīgumu, čaklumu, pieklājību, jo dzīvē būs daudzas situācijas, kurās tas viss var noderēt. Savus vecvecākus es satieku diezgan reti, taču arī šajās retajās tikšanās reizēs es daudz ko gūstu no viņu padomiem, kuri tiek sniegti.
Viena mana vecmamma dzīvo Kaunatas pusē, bet otra vecmamma un vectēvs dzīvo tālu aiz Latvijas robežām. Braucot uz Kaunatas pusi, es vienmēr apbrīnoju tās skaisto dabu, bet, peldoties Rāznas ezerā, es esmu sajūsmā par tā plašumu.
Arī no vecvecākiem esmu mācījusies darba mīlestību, neskatoties uz viņu vecumu, gandrīz vienmēr es esmu viņu redzējusi, darot dažādus darbus. Man patīk vērot, kā vectēvs nodarbojas ar tomātu un gurķu audzēšanu. Viņš atdod tiem savu mīlestību un rūpes, bet saņem pretī labu ražu. Tas pierāda, ka jācenšas visu arīt no sirds un ar rūpīgumu. Vakaros pie tējas tases ir ļoti interesanti paklausīties stāstus par laiku, kad viņš mācījās skolā un strādāja par skolotāju. Kā viņš ar smagu darbu un mērķtiecību sasniedza un ieguva visu to, kas viņam tagad ir, un tiešo es nov ectēva gribētu iemācīties.
Es izjūtu cieņu un mīlestību ne tikai pret vecākiem, draugiem, radiniekiem, bet arī pret savu dzimto vietu. Pat ja dzīves ceļi aizvedīs mani kaut kur citur, es nekad neaizmirsīšu Maltu, tā ir mana dzimtā vieta, kur es iesāku savu dzīvi un spēru savus pirmos soļus pretī nākotnei.
Dzīvē ir gan labais, gan ļaunais. Cilvēkam ir ļoti svarīgi novērtēt, kas ir labs, bet kas slikts. Bieži vien nākas izšķirties, pa kuru ceļu iet, un ir svarīgi izdarīt pareizo izvēli. Es ceru, ka tas viss labais, ko man ir devušu vecāki, draugi, skola un sabiedrība, palīdzēs man dzīvē izdarīt pareizo izvēli un nenomaldīties.
Es zinu, ka Latvijai priekšā arī, tāpat kā man, ir vēl tāls ceļš ejams, kurā var gadīties gan labi notikumi, gan slikti, tāpēc es vēlētos, lai arī mūsu mīļā Latvija spētu saprast, kas ir labs un ļauns. Es esmu pārliecināta, ka ne vienmēr tiks izdarīta pareizā izvēle, bet tomēr mums, Latvijas iedzīvotājiem, vajag censties palīdzēt izlabot pielaistās kļūdas, jo tieši no mums ir atkarīga gan mūsu pašu, gan Latvijas nākotne. |
