Manā Latvija.
Es piedzimu Latvijā, un Latvija ir mana māja . Es to zinu un jūtu, jo, atbraucot kāda citā valstī , kur viss ir tik skaists un brīnišķīgs , bet nav mans. Es vienmēr ilgojos pēc manas mājas un gribu atpakaļ .
Es mīlu savu māju tā kā bērns mīl savu māti! Latvija ir man arī māte, jo šeit es dzīvoju, mācos. Man ir loti daudz iespēju, kurus es varu šeit izmantot.
Latvijā man patīk katra diena! Man patīk lietus , kurs rudenī nedod vietas saulei . Man patīk jūra, jo viņa nav tik silta un ir tik vajadzīga vasarā, kad ir loti karsti. Man patīk putni , kuri apdzīvo Latviju. Man patīk puķes, kukaini ; man patīk daba!
Es mīlu Latvijas iedzīvotājus , jo viņi ir tādi pasi kā es .
Cik ir brīnišķīgi mosties no rīta ar domu , ka es esmu mājās . Izejot no sava dzīvokļa, ārā es vienmēr satieku kaķi . Man liekas , ka Latvijā kaķis ir loti izplatīts dzīvnieks , bet vārds viņiem visiem ir viens – Runcis!
Man patīk viss, un es nekad nepametīšu savu māju , jo es gribu pilnveidot un attīstīt savu valsti. Ceru, ka man tas izdosies.
Man liekas, ka nav tāda cilvēka , kurs var aizmirst savu pirmo māju , savu valsti , kur viņš ir piedzimis. Jo tā vieta ir svēta.
Ir svēta tā vieta , kur mēs dzīvojam, jo šeit un tikai šeit, mūs vienmēr gaidīs . Mūs gaidīs pat tad , kad mēs kaut kā esam kļūdījusies, jo šeit ir visi draugi, daudz cilvēku , kuri atceras tevi , kad tu vēl esi bijis loti mazs bērns . Viņi vienmēr atcerēsies tevi un palīdzēs , kad tas būs nepieciešams . Es gribu pateikt , ka nevajag steigties braukt no valstī prom , meklējot labu dzīvi. Laba dzīve ir šeit, mājās, un labāku tu nekad neatradīsi !
Es vienmēr atcerēšos savu valsti – Latviju . Nezinu, kāda būs mana dzīve, bet es gribu šeit palikt , manā Latvijā ! |
