‘’Šajā pasaulē tu varbūt esi tikai cilvēks,
bet kādam tu esi vesela pasaule.’’
/G.G.Markess/
Zeme – mazs punktiņš, mazs Nekas uz visuma bezgalīgā ceļa. Mazs punktiņš, mazs Nekas uz zemes neceļa – es.
Piesardzīgi pasperu soli. Gaiss virmo pēc mūžīgas esamības, nav sajūtas, ka kādreiz viss beigtos, beigtos mūžīgi. Un akli. To neviens nezin, tikai mēs paši. Cilvēces atstātās pēdas uz nelaimīgi izvēlētās Zemes to zina. Cilvēks nespēj aptvert, ka katrs spertais solis uz priekšu liek paiet atpakaļ.
Naktī Zemi cieši apvij noslēpumainie tumsas palagi. Zeme jūt, kas notiek naktī. Tāpat kā dienā. Naktī, tumsā zeme atpūšas. Kad to neaizskar cilvēces netīrie nagi. Neuztraukta, vientuļa, laimīga un maza visuma brīvībā. Naktī zeme cer atgūt mūžīgo tumsu, lai kļūtu brīva.
Kaut kad uz grūtsirdīgās zemes uzkritis aukstums, sekodams ēnām un plaisām, ielīdis sirdīs un plēsis tās uz pusēm. Kaut varētu tās salīmēt...
Reiz ieskatījos bezpajumtnieka skumjajās acīs, kas žēli pavērās uz mani. Man palika skumji. Nekad nespēju iedomāties, ka pēkšņi acu priekšā var pavērties tik savāda pasaule, līdz šim neievērota, mazliet biedējoša, bet skumja. Varbūt pieļautas kļūdas, kas nav labojamas vairs... ne manējās, bet tomēr. Tik ļoti vēlētos ieiet pa bezpalīdzīgo eņģeļu vārtiem un teikt: ‘’Es jums palīdzēšu!’’ Ja pasaule varētu sadoties rokās un kopīgi glābt kādu nogrimušu dvēseli, kas dus iekšienē un baidās izlīst no ciešanu pilnās čaulas. Ja pasaule gribētu, viss būtu savādāk.
Zeme spētu pasargāt visus, kas snauž zem kailās zvaigznēm sētās debess un lūdz Dievu. Ja vien tā zinātu, ka ir cilvēki, kam nav mājas. Dabas bērni, vienīgie zemes pielūdzēji ik dienu.
Es gribu palīdzēt. Es gribu glābt. Es gribu būt ar viņiem, kad sasals laiks un zeme. Es, ne citi. Varbūt sakustināt pasauli vai apgāzt to otrādi? Kāpēc viņi ir tik atšķirīgi? Viņi tādi nav, tikai noniecināti un izsmieti. Varbūt tās ir bailes no nezināmā, varbūt Zeme joprojām grib vienīgi tumsu un tai vienalga. Varbūt nevar salīmēt nežēlīgi atplēstās sirdis? Varbūt.
Manas asaras nav tā vērtas. Pasaules būtu. Aizlīmēsim kopā. Lūdzu! |
