1. LITERATŪRAS APSKATS
Dzīvības pastāvēšanai ir vairāki limitējoši faktori: temperatūra, gaisma, mitrums, barības rezerves, pat vējš un citi faktori. Viens no šiem limitējošiem faktoriem ir gaisa mitrums. Ar gaisa mitrumu saprot ūdens tvaiku daudzumu gaisā. Tā kā dabā ūdens iztvaikošana un kondensēšanās notiek nepārtraukti, tad atmosfēras gaisā vienmēr ir ūdens tvaiks. Dabā pilnīgi sauss gaiss nevar būt.
Galvenie gaisa mitruma radītāji ir lielas ūdenstilpes (okeāni, jūras, lielas upes un ezeri), daudz ūdens tvaiku gaisā paceļas arī no nelielām upītēm, dīķiem, mitras augsnes, zaļajiem augiem. Slēgtās telpās gaisa mitrums palielinās sakarā ar cilvēka dzīvības norisēm — pieaudzis cilvēks caur plaušām diennaktī izdala apmēram 350 g, bet caur ādu — apmēram 600 g ūdens tvaiku. Telpās gaisa mitrums palielinās, kad gatavo ēst, mazgā veļu utt (Populārā medicīnas enciklopēdija, 1985).
Migla veidojas, kad zeme atdzesē ļoti mitru gaisu - tādējādi tas kondensējas, veidojot ūdens pilienus. Miglas laikā tālumā ir slikta redzamība, jo ūdens pilieni ir cieši novietojušies cits pie cita. Jo ciešāk tie ir, jo migla biezāka un līdz ar to arī redzamība sliktāka. Sīku ūdens pilienu migla var būt ne tikai tad, ja temperatūra pozitīva, bet arī tad, ja tā negatīva: -20, -30oC un pat zemāka. Tad ūdens pilieni ir pāratdzesētā stāvoklī. Ja temperatūra zema, migla var sastāvēt arī no ledus kristāliem, kas ir sīku plāksnīšu vai adatiņu veidā (A. Zirnītis, 1968).
Rasa ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensācijas produkts, kas pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem. Visbiežāk vērojama vasarā skaidrās naktīs vai arī naktīs, kad mākoņu sega ir ļoti plāna, kad zemes virsma un priekšmeti, siltumu izstarodami, atdziest zem rasas punkta temperatūras . Gaisā esošie ūdens tvaiki, saskaroties ar zemes virsmu un priekšmetiem, kondensējas. Visvieglāk rasa var veidoties, ja ir lēns vējš, kas pienes arvien no jauna mitru gaisu. Rasas daudzums atkarīgs no gaisa siltuma un mitruma, kā arī no laika, cik ilgi temperatūra zemāka par rasas punktu. Vienā naktī no rasas var sakrāties 0,1-0,3 mm bieza ūdens kārtiņa, bet gadā vidēji 10-30 mm (A. Zirnītis, 1968). Miglā relatīvais mitrums ir 100%.
Uzsalne ir balts, trausls, kristālisks ūdens sublimācijas produkts, kas rodas analogi rasai, taču tikai tad, kad augsnes virsmas vai priekšmetu temperatūra ir zem 0o C. Šādā gadījumā ūdens tvaiki, saskardamies ar auksto Zemes virsmu vai priekšmetiem, tūlīt pāriet cietā fāzē – mazos, baltos ledus kristāliņos. Uzsalne, tāpat kā rasa, parādās uz horizontālām un lēzenām virsmām, it sevišķi uz augu lapām, kur tā var būt līdz 1 cm biezā kārtā.(A. Zirnītis, 1968).
…
