-
Hidroloģija
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 4 | |
1. | GAUJAS BASEINA ĪSS FIZIOĢEOGRĀFISKS RAKSTUROJUMS | 5 |
2. | IZMANTOTO METOŽU APRAKSTS | 7 |
2.1. | UPES PLATUMA UN DZIĻUMA MĒRĪŠANA | 7 |
2.2. | AKTĪVĀ ŠĶĒRSGRIEZUMA MĒRĪŠANA | 7 |
2.3. | STRAUMES ĀTRUMA MĒRĪŠANA UN APRĒĶINĀŠANA | 7 |
2.4. | UPES GARENSLĪPUMA NOTEIKŠANA | 8 |
2.5. | UPES KRASTU UN GULTNES RAUPJUMA KOEFICIENTA NOTEIKŠANA | 8 |
2.6. | NOTECES LIELUMU APRĒĶINĀŠANA: CAURPLŪDUMS UN NOTECES APJOMS | 8 |
2.7. | STRAUMES ENERĢIJAS UN JAUDAS APRĒKINĀŠANA | 8 |
2.8. | GRUNTSŪDEŅA LĪMEŅA NOTEIKŠANA | 9 |
2.9. | EZERA MORFOMETRISKO LIELUMU NOTEIKŠANA | 9 |
2.10. | EZERA SEKUNDĀRO MORFOMETRISKO LIELUMU NOTEIKŠANA | 10 |
2.11. | EZERA MAKSIMĀLĀ VĒJA VIĻŅU AUGSTUMA APRĒĶINĀŠANA | 10 |
2.12. | EZERA DZIĻUMA MĒRĪŠANA UN BATIMETRISKĀS KARTES IZVEIDOŠANA | 10 |
2.13. | ŪDENS TEMPERATŪRAS NOTEIKŠANA IZMANTOJOT EHALOTI | 11 |
2.14. | ŪDENS TEMPERATŪRAS NOTEIKŠANA IZMANTOJOT CLINER FINDER TEMPERATŪRAS - DZIĻUMA SENSORU | 11 |
2.15. | ŪDENS CAURREDZAMĪBAS NOTEIKŠANA | 11 |
3. | MĒRĪJUMU UN APRĒĶINU REZULTĀTI | 12 |
3.1. | GAUJAS UPES ŠĶĒRSPROFILA NR. 1. MĒRĪJUMU REZULTĀTI, APRĒĶINI UN TO APRAKSTS | 12 |
3.1.1. | Upes platums (B) un dziļums pa šķērsgriezuma līniju (H) | 12 |
3.1.2. | Upes straumes ātrums pa šķērsgriezuma līniju (V) un upes šķērsgriezuma laukums (A) | 12 |
3.1.3. | Upes caurplūdums – Q | 13 |
3.1.4. | Upes raupjuma koeficients – n | 13 |
3.1.5. | Gruntsūdens līmeni | 13 |
3.1.6. | Upes noteces apjoms diennaktī– W | 14 |
3.1.7. | Ilggadīgais vidējais noteces slānis (R) un ilggadīgais vidējais nokrišņu daudzums (P) un ilggadīgais vidējais iztvaikošanas slānis (E) | 14 |
3.2. | GAUJAS UPES ŠĶĒRSPROFILA NR. 2. MĒRĪJUMU REZULTĀTI, APRĒĶINI UN TO APRAKSTS | 15 |
3.2.1. | Upes platums (B) un dziļums pa šķērsgriezuma līniju (H) | 15 |
3.2.2. | Upes raupjuma koeficients - n | 15 |
3.2.3. | Upes garenslīpums | 15 |
3.2.4. | Upes šķērsgriezuma laukums (A) un upes caurplūdums (Q) | 16 |
3.3. | EZERA MORFOMETRISKIE LIELUMI | 16 |
3.4. | EZERA ILGSPĒJAS INDEKSS | 17 |
3.5. | EZERA VĒJA VIĻŅU AUGSTUMA APREĶINS | 18 |
3.6. | EZERA BATIMETRISKĀS KARTES RAKSTUROJUMS | 18 |
3.8. | ŪDENS TEMPERATŪRA EZERA DZIĻĀKAJĀ UN UPJU IETEKU (IZTEKU) VIETĀS | 19 |
3.9. | ŪDENS CAURREDZAMĪBA | 21 |
SECINĀJUMI | 22 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 23 | |
ZIŅOJUMS PAR KATRA STUDENTA VEIKTO DARBU | 25 |
ECINĀJUMI
1. Izmērītais Gaujas upes platums pie pirmā tilta - 5,90 m, pie otrā tilta - 18,56 m;
2. Maksimālais dziļums pie pirmā tilta – 0,39 m, pie otrā tilta – 0,77 m;
3. Minimālais izmērītaisstraumes ātrums – 0,046 m/s, maksimālais izmērītais straumes ātrums – 0,152 m/s.
4. Veicot trīs zondējumus Gaujas labajā krastā pie otrā tilta un apsekojot tos pēc septiņām stundām, tika secināts, ka konkrētajā posmā gruntsūdeņi barojas no upes ūdeņiem, jo tā līmenis atrodas zem upes ūdens līmeņa;
5. Atšķirība starp teorētiskajiem caurplūdumiem pie Gaujas pirmā un otrā tilta skaidrojama ar to, ka pie 2. tilta Gaujas upe iegūst ūdeņus arī no Rijas ezera, Ilzes ezera, Meļļupes, Pīslas upes, tuvumā esošajiem purviem, lietus un pazemes ūdeņiem jeb Gaujas sateces baseins pie 2. tilta ir lielāks;
6. Rijas ezers ir glaciālas izcelsmes ezers, kura ūdens dziļums viemērīgi palielinās no krastiem uz ezera centrālo daļu un tam ir nevienmērīga konusveida forma. Dziļākā vieta (7,7 m) tika konstatēta ezera ZR daļā, netālu no Meļļupes ietekas ezerā, pēc kā var secināt, ka ezera gultne R pusē ir daudz stāvāka
nekā D pusē, kas varētu būt skaidrojams ar ezera ģenēzi;
7. Rijas ezerā vidējā ūdens caurredzamība ir zemāka par 1,50 m, kas ezeru klasificē kā diseitrofu, kam ir maza caurredzamība lielā humusvielu satura ūdenī dēļ;
8. Rijas ezera ūdens temperatūra svārstās no 6 – 19,48 oC, pašlaik ezerā ir novērojams pavasara sasilšanas beigu posms;
9. Ja izveidotu nelielu HES pie Gaujas upes 1. tilta, iegūta straumes enerģija būtu 0,4 kW, savukārt gada laikā paveiktais straumes darbs būtu 13872 kWh. Tas nozīmē, ka mēnesī tiktu saražotas 1156 kWh, un, ja ņem vērā, ka Latvijā viena ģimene mēnesī…
Lauka kursa mērķis bija iegūt praktiskas iemaņas dažādu ūdensobjektu hidroloģisko, hidrometrisko un morfometrisko lielumu mērīšanā un noteikšanā dabā, kā arī iegūto datu apstrādē, vizualizācijā un interpretācijā. Lauka kursa galvenie uzdevumi sadalīti trīs daļās: (1) upju hidroloģijā; (2) ezeru hidroloģijā; (3) pazemes ūdeņu hidroloģijā.
PDF formāts. LAUKA KURSS “HIDROLOĢIJA”. Lauka kursa darba pārskats. Pielikumu nav.
- Hidroloģija
- Hidroloģijas prakses atskaite
- Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas upju hidroloģiskā režīma raksturojums un noteces rādītāju aprēķināšana
Practice Reports for university5
-
Hidroloģijas prakses atskaite
Practice Reports for university18
-
Lauku kurss Zemes zinātnēs
Practice Reports for university11
-
Ūdens plūsma vaļējās gultnēs, Rēzeknes upes apraksts un analīze
Practice Reports for university4
-
Hidroloģijas prakses atskaite
Practice Reports for university10