-
Klīniskā intervija ar pacientu
Saskarsmes procesa novērtējums
Mana klīniskā intervija ar Sergeju ilga apmēram pusotru stundu. No sākumā bija ļoti grūti nodibināt kontaktu ar pacientu, jo viņš bija nomākts un aizvērts sarunai. To varēja saprast pēc viņa ārēja izskata. Kad Es ienācu palātā, viņa galva bija nolaista uz leju, acīs viņš neskatījās, sejas krāsa bija viegli iesārta, viņš sēdēja gultā un rokas bija sakrustotas uz vēdera. Uz jautājumiem viņš atbildēja ne labprāt, no sākumā padomāju, ka labāk vajadzēja intervijai izvēlēties sievieti, jo ar sievieti būtu vieglāk atrast kopēju valodu, bet pēc tam mans viedoklis izmainījās.
Pēc manam domām, kontaktu man palīdzēja nodibināt tas, ka Es vispirms pastāstīju pacientam par sevi, tad pārliecināju viņu, ka intervija ir anonīma un viņa persona nebūs atklāta. Pastāstot pacientam par sevi un pārliecinot viņu, ka intervija ir anonīma, ar Sergeju pamazām izdevās nodibināt acu kontaktu, viņa seja bija jau ne tik saspringta, viņš mainīja pozu gultā, ja intervijas sākumā viņa rokas bija sakrustotas uz vēdera, tad intervijas beigās viņš pielietoja rokas žestikulācijai. Atkarībā no Sergejam uzdota jautājuma mainījās viņa emocionālais stāvoklis. Runājot par sievu un dēlu viņa balss kļuva maigāks un acis priecīgākas, runājot par vecākiem, pēc viņa atbildes varēja saprast, ka viņam aizvien grūti runāt par vecāku zaudējumu, jo viņa balss tajā laikā pieklusa un acis viņš nolaida uz leju, runājot par darbu viņā balsī varēja dzirdēt satraukumu, un just, ka pacients ir sasprindzinājies. Sarunas beigās pacienta emocionālais stāvoklis pakāpeniski nostabilizējās, pazuda satraukums un nervozitāte, parādījās pārliecība par rītdienu.
Manuprāt, pacientam palika vieglāk, kad viņš pastāstīja par savam problēmām.…
Slimnīcā iestājās pacients Sergejs, 38 gadi, ar sāpēm vēderā. Dežurējošais ķirurgs diagnosticēja pacientam gastrīta paasinājumu. Pacients tika nosūtīts uz ķirurģisko nodaļu turpmākai ārstēšanai. Mans mērķis bija nodibināt kontaktu ar pacientu un iegūt man nepieciešamo informāciju. Pirmo reizi pacientu es ieraudzīju palātā, tur viņš atrodas viens. Es ienācu palātā, sasveicinājos un stādījos priekšā. Pamanīju, ka pacients ir mazliet nervozs un nomākts. Viņš sēdēja gultā, galva bija nolaista, skatiens pavērsts uz leju. Sejas krāsa bija viegli iesārta. Rokas bija sakrustotas uz vēdera. Es piedāvāju pacientam iepazīties, parunāties ar mani, palūdzu apsēsties. Vispirms es pastāstīju par sevi, tad piedāvāju pacientam pastāstīt, par to, kas viņu uztrauc un kā viņš jūtas. Palūdzu uzdot viņu interesējošus jautājumus. Paskaidroju, ka mūsu saruna ir anonīma, ka savam darbam Es izmantošu informāciju, pēc kuras nevarēs identificēt pacientu. Pacients sarunas sākumā nelabprāt atbildēja uz jautājumiem, atbildes bija nepilnīgas, grūti bija nodibināt kontaktu, viņš runāja lēnām, pieklusinātā balsī, neskatījās acīs, bet bija adekvāts. Pateicoties iztaujāšanai, un tam, ka pacients saņēma informāciju par mani, kontakts uzlabojās, pacients bija gatavs atbildēt uz jautājumiem. Sergejam parādījās uzticība attiecībā uz mani. Es palūdzu Sergeju pastāstīt par sevi sīkāk. Sergejs pastāstīja, ka viņam ir ģimene: sieva un dēls. Pašlaik viņš nekur nestrādā. Jo sakarā ar finanšu krīzi, firma kur viņš strādāja 8 gadus bankrotējusi un visus darbiniekus atlaida. Pēc specialitātes viņš ir celtnieks. Nākotnē cer atrast darbu pēc savas specialitātes, jo viņš mīl savu profesiju un negrib pārkvalificēties. Sieva strādā par kasieri lielveikalā. Dēls mācās skolā piektajā klasē. Mācās ļoti labi. Sergejs pastāstīja, ka ļoti mīl sportu, kad bija darbs, viņš labprāt apmeklēja hokeja un futbola spēles, bet sakarā ar tagadējo finansiālo situāciju, viņam nācās atteikties no spēļu apmeklēšanas, jo ģimenē nepietiek naudas. Sergejs jūt iekšējo saspringumu, nemieru, ka sievas alga ir vienīgais ienākumu avots viņu ģimenē, viņš jūt savu nenozīmīgumu, ka nevar nodrošināt savu ģimeni. Sergejs pastāstīja, ka sievai nesen bija dzimšanas diena, bet viņš nevarēja nopirkt tādu dāvanu, kādu gribējis, tas ļoti aizvainoja viņa vīrieša būtību. Sergejs pastāstīja, ka attiecības ar sievu pasliktinājās, jo viņam bieži ir nomākts garastāvoklis, viņš nejūt savu nozīmīgumu. Ar draugiem viņš tagad satiekas reti, jo bieži ir slikts garastāvoklis, un nekur negribas iet.
- Klīniskā intervija ar pacientu
- Prakses dienasgrāmata
- Prakses dienasgrāmata vispārējā medicīnā
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Klīniskā intervija
Practice Reports for university3
-
Fizioterapijas klīnisko prakšu protokols par insulta pacientu
Practice Reports for university15
-
Klīniskā slimības vēsture nefroloģijā
Practice Reports for university8
-
Ginekoloģijas pacientu aprūpes prakse
Practice Reports for university18
-
Pediatrisko pacientu aprūpes plāns māsām
Practice Reports for university32