Pagasts atrodas Latvijā, Saldus rajona dienvidrietumu stūrī, Ventas kreisajā krastā. Nīgrande - 56 km no Saldus, 25 km no Skrundas, 22 km no Vaiņodes pie Grobiņas - Ezeres ceļa. Robežojas ar Lietuvu, Liepājas un Kuldīgas rajoniem. Pagasts pieder pie Dienvidkurzemes zemienes, kam rietumos pieslejas Rietumkurzemes augstiene, bet no ziemeļiem Nīgrandi aizsniedz Ventas ieplakas ķīlis. No kreisā krasta Venta te uzņem Losi, Skutuli u.c. sīkākas pietekas, ciema rietumu malā tek arī Letīža.
Lielākā cauri tekošā upe – Venta – tās senlejai 6 terases, dziļums līdz 22 metriem. Dziļas ir ielejas arī Ventas pietekām. Ventas vidējais platums ir ap 50 metriem, dziļums 1,5 metru, vidējais ūdens līmenis 34 metri virs jūras līmeņa, pie Alšiem skaisti stāvkrasti ar kaļķakmens atsegumiem. Lielākās Ventas pietekas ir Lētīža (platums 6 – 10 metri, dziļums 0,5 – 1,2 metri) ar pieteku Baltupi, Losis ar pietekām.
Losis (platums 6 – 9 metri, dziļums 0,5 – 1,5 metri) ar pietekām Zvērupi, Dārģi, Spinni un Ģirupīti. Loša kreisā krastā Kalnos ir Juras laikmeta brūnogļu atsegumi ar fosīlijām (skat. pielikumu, 1., 2. kartoshēma). Loša garums ir aptuveni 34 km.
Lielākās ūdenskrātuves:
Kanavišķu ūdenskrātuve (19 ha), Spiņņu ūdenskrātuve (3,9 ha), Griezes dzirnavezers 1,1 (ha), Mežaņu dīķi (8 ha), Pūču dīķis (6 ha), Rožupes dīķis (3,9 ha) un Loses dzirnavezers (7 ha).
Nīgrandes pagasta teritorijā atrodas arī vairāki parki:
Meldzeres parks (2 ha), Griezes parks (1,8 ha), Dziru parks (0,5 ha), Lošlejas parks (13 ha) un Rožlejas parks (2,5 ha).
Nīgrandes pagasts var lepoties arī ar saviem dižkokiem un dižakmeņiem - Žubīšu ozoli (pie Lejas Krīcmaņu mājām); Zētiņu ozols (Zeltiņu mežā pie Loses upes, apkārtmērs – 5,20 m); Ķēderu ozols (Spiņņupes krastā, apkārtmērs – no sakņu kakla 6,70m, pie sakņu kakla 9,8m); Saldenieku ozols (Saldeniekos, apkārtmērs – 6,47m). Rubu liepa (pie "Rubu" mājām, apkārtmērs - no sakņu kakla 6,87m, pie sakņu kakla 7,25). Skutules akmens (Skutules upes krastā pie Griezes dzirnavām, tilpums aptuveni 26,27 kubikmetri), Letižas akmens (Lētižas krastā, lejpus Meldzeres kapiem), Airīšu akmens (Loses upē pie Airītēm) un Griezes dzirnavakmens (tilpums aptuveni 10,14 kubikmetri).
Pirmie cilvēki, kas Ventas stāvkrastos apmetās uz dzīvi bija klejotāji - mednieki. Tie ienāca no dienvidiem sekojot ziemeļbriežiem. Venta tad bija ūdeņiem un zivīm bagāta upe, kas varēja nodrošināt klejotājus ar pārtiku. Venta vienlaikus bija arī labs ūdensceļš.
Kuršu ciltīm apmetoties uz dzīvi Nīgrandē, zeme bija laba gan lauksaimniecībai, gan lopkopībai. Attīstoties zemes ceļu tīklam, Nīgrande bija vieta, kur pārcelties pāri Ventai.
2. g.t.s. Nīgrande piederēja Embūtes pils novadam, kas ietilpa Bandavas valstī, bet pašreizējā pagasta D - daļa Grieze piederēja pie Cekļa. Atšķirības ir upju nosaukumos. Cekļa daļā tās ir vīriešu dzimtē – Skutulis, Losis, Spinnis, Dārģis, bet Bandavas daļā sieviešu dzimtē – Dūmike, Baltupe, Šņervele, Lētiža. Šodien ir zināms tikai viens pilskalns – Cīrulenes, kas ir kalpojis kā patvērumu vieta briesmu gadījumos.
Tā kā Nīgrandes pagasts atradās uz robežas starp Livoniju un Lietuvu, tad 13. – 15.gs cilvēki vairākkārt tika izkauti vai aizbēga, zeme aizauga ar mežu un kalpoja par dabisku aizsegu pret Lietuvu. Aktīva saimnieciska darbība atjaunojās ap 1500. g., kad Nīgrandes teritorijā nonāca lēnī Johanam Pīlem, bet Grieze Sanenam. Johans Pīle izveidoja šeit vairākas muižas – Nīgrandi, Dziras un Meldzeri. Centrs bija Dzidras.
Jaunajos saimniekošanas apstākļos muižniekam bija izdevīga kaļķa ieguve un dedzināšana un darvas tecināšana. Venta kā ceļš nodrošināja transporta iespējas. Ventas krastā izveidojās ciems, kas 1553. g. ieguva tirgus tiesības. To nosauca par Pīlesmiestu. Miestā dzīvoja ap 300 iedzīvotāju un nodarbojās ar amatniecību un robežtirdzniecību. 1656. g. Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības. …
