KOPSAVILKUMS
Izanalizējot visu iegūto informāciju, gan no personīgās pieredzes, gan izmantotās literatūras par atpūtas kompleksu”Sonāte” un atpūtas iespējām tā apkārtnē, es izdarīju šādus secinājumus:
1) Apkārtējā vide ir piemērtota tūristiem, jo ir daudz kultūrvēsturisku un dabas pieminekļu. Ceļu infrastruktūra ir sakārtota.
2) Tūrisma attīstošo faktoru ir vairāk nekā bremzējošo faktoru.
3) Piedāvājumu klāsts ir pietiekošs un cenas ir atbilstošas sniegtajiem pakalpojumiem.
4) Speciālajā literatūrā piedāvātie tūrisma maršruti Gulbenes rajonā ir nepilnīgi un to ir nedaudz. Tādēļ kopīgi ar atpūtas kompleksa “Sonāte” īpašnieku izstrādāju savus maršrutus.
5) Secināju, ka uzņēmuma vadītājs ir erudīts, darbīgs un progresīvs, bet no apkalpojošā personāla varētu vēlēties labāku kvalifikāciju un izglītību.
6) Kursa darba plāna punktā “Tirgus analīze” secināju, ka atpūtas kompleksā “Sonāte” pārsvarā uzņem viesus no Latvijas, ārzemnieku ir mazāk.
• Ceļojuma motīvi visa gada garumā visbiežāk ir darījuma braucieni, bet vasaras mēnešos – atpūta..
• Salīdzinājumā ar konkurentiem – viesu māju “Ziedugavas”, līmenis dažādās sfērās: gan piekļūšanas iespējas, gan cenās, gan servisa līmenis utt., ir apmēram vienāds.
7) Secināju, ka mārketinga stratēģija ir pareiza.reklāma varētu būt plašāka un orģinālāka. Cenu veidošana ir pareiza, atlaižu sistēma elastīga.
8) Uzskatu, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir stabils. Jo ieņēmumi un izdevumi prasmīgi tiek sabalansēti. Jo saimnieks kā papildnozari ir uzsācis bruģa ražošanu, kas perspektīvā var dot peļņu un kompensēt atpūtas kompleksa “Sonāte” neparedzētos izdevumus.
9) Atpūtas kompleksam “Sonāte” būs labas attīstības perspektīvas arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Jo tas sekmēs ārzemju tūristu pieplūdumu, līdz ar to peļņas palielināšanos.
IEVADS
Mana kursadarba tēma ir atpūtas komplekss “Sonāte”
Galvenie prakses uzdevumi:
1) Iepazīties ar prakses saimniecībā esošajiem dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem, ar tūrisma maršrutiem pašreizējā periodā;
2) Raksturot lauku sētas labiekārtotību, dabas un kultūrvēsturiskos objektus, piedāvājamos maršrutus prakses saimniecībā pašreizējā periodā;
3) Prognozēt jaunus piedāvājamos tūrisma maršrutus;
4) Kopt prakses saimniecības apkārtni;
5) Sagatavot telpas viesu uzņemšanai;
6) Mazgāt un gludināt veļu;
7) Reģistrēt, uzņemt un apkalpot viesus;
8) Veikt saraksti ar viesiem;
9) Iepazīties un raksturot saimniecībā strādājošo pienākumus un viņu savstarpējās attiecības;
10) Izpētīt tūrisma produktu piedāvājumu un pieprasījumu, cenu veidošanu tūrisma produktiem;
11) Raksturot tūrisma attīstošos un bremzējošos faktorus un reklāmu;
12) Analizēt piedāvāto tūrisma produktu, darba spēku, tūrisma un atpūtas organizēšanu perspektīvā.
Pamatojoties uz šiem prakses uzdevumiem, es balstījos arī veidojot savu kursa darbu viesu uzņemšanā un lauku tūrismā.
Atpūtas komplekss “Sonāte” atrodas Gulbenes rajona Stāmerienā.10 km no Gulbenes un 20 km no Balviem.
Uzņēmums dibināts 1993. gadā. Atpūtas kompleksā strādā 20 cilvēki.
2.1 Vispārējā infrastruktūra.
Visi piebraucamie ceļi ir asfaltēti. Tuvākās bankas – Unibanka, krājbanka u.c. atrodas Gulbenes pilsētā. Tuvākā degvielas uzpildes stacija ir 10 km attālumā.
2.3 Speciālā infrastruktūra.
Gulbenes tūrisma informācijas centrā var iegādāties kartes un pēc tām vadoties var apceļot visu rajonu. Stāmerienas pils parkā ir izveidotas takas gājējiem, taču tās nav marķētas. Netālu no Sonātes, Stāmerienas ezera krastā ir ierīkotas dažas peldvietas, kuras var izmantot bez maksas. Blakus saimniecībā tiek piedāvāta laivu īre un ūdensmotocikls, kā arī makšķeres.
Nepietiekošo naudas līdzekļu dēļ, vēl nav uzstādītas norādes zīmes uz visiem tūrisma objektiem.
3.APKĀRTĒJĀ VIDE UN TŪRISMS
Gar viesnīcu iet autoceļš Gulbene – Stāmeriena. Ceļa malas ir sakoptas – vasarās zāle nopļauta un sadzīves atkritumi, ko tūristi bieži vien izmet pa automašīnu logiem, ir savākti.
Šī ceļa malās ir vecas, pussagruvušas mājas, kuras bojā ainavu. Diemžēl pagastam trūkst līdzekļu, lai šos graustus nojauktu.
Pļavas, kuras piekļaujas ceļam pieder cilvēkiem, kuri tās regulāri sakopj. Katru gadu tiek izveidota kāda jauna peldvieta un dažviet iekārto arī soliņus. Tā kā ezeru ūdens ir tīrs , dzidrs, tajos dzīvo daudzas zivju sugas – līdakas, karūsas, līņi. Asari, raudas.
Ezeru krastiem piekļaujas jaukto koku meži, kuri ir bagāti ar mellenēm un brūklenēm. Cirsmās sevišķi ir daudz aveņu un meža zemenīšu. Sēņotājus šeit iepriecina lielās baravikas, sviestabekas, gailenes un bērzlapītes.
…
