Ievads
Praksi laika posmā no 2004.gada 14.jūnija līdz 25. jūlijam pavadīju Labklājības ministrijas Finanšu vadības un ES struktūrfondu departamenta Struktūrfondu ieviešanas nodaļā, kur strādāju arī ikdienā.
Prakses uzdevumos ietilpa informācijas apkopošana un analizē par šādām jomām:
1. Vispārējā informācija par Labklājības ministriju;
2. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ietekme uz ministrijas situāciju;
3. Labklājības ministrijas darbības iekšējās vides analīze.
Atbilstoši minētajiem prakses uzdevumiem ir veidots arī prakses saturs, katra uzdevuma aprakstam un analīzei atvēlot vienu nodaļu.
Tā kā Banku augstskolas uzstādītie prakses uzdevumi pamatā bija vērsti uz uzņēmumu analīzi, tad tie nebija tieši attiecināmi uz valsts pārvaldes iestādi (Labklājības ministriju). Vistiešāk šī problēma izpaudās apskatot uzdevumu par iekšējās vides analīzi, kur atbilstoši uzstādītajiem uzdevumiem bija jānovērtē konkurētspējīgās priekšrocības elementi un situācija tirgū. Valsts pārvaldes iestāde (Labklājības ministrija) nepiedalās tirgus konkurences cīņā un nav iespējama tās pozicionēšana tirgū. Tāpēc pie prakses uzdevuma par iekšējās vides analīzi apskatīju tos pasākumus, ko pēdējā gada laikā ministrija ir veikusi, lai uzlabotu savu pakalpojumu kvalitāti, novērtēju veikto darbu sabiedrības informēšanas un ministrijas personāla kvalifikācijas celšanas (apmācību) jomā.
Tā kā mans darbs prakses laikā bija saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu jautājumiem, par kuriem bija pieejama arī plašāka informācija, tad prakses atskaitē nedaudz vairāk ir apskatīti jautājumi saistībā ar šo tēmu.
Prakses atskaites izstrādē ir izmantoti Labklājības ministrijas pēdējo gadu publiskie pārskati, ministrijas nolikums un citi tās darbību reglamentējošie dokumenti, Vienotais programmdokuments 2004. – 2006. gadam, kā arī iegūtā informācija prakses laikā veiktajās intervijās.
1.Vispārējā informācija par Labklājības ministriju
1.1. Labklājības ministrijas vēsture
Latvijas neatkarības atgūšana 1991.gada 21.augustā būtiski ietekmēja ne tikai valsti kopumā, bet arī katru indivīdu un viņa labklājību. Latvija kā valsts faktiski bija jāveido no jauna, jo PSRS laikā piekoptā politika Latvijas, kā patstāvīgi funkcionējošas valsts, ilgtermiņa attīstībai bija nederīga. Līdzīgi kā citās pārejas perioda valstīs, arī Latvijā sociālie jautājumi un ar tiem saistītās problēmas šajā laikā kļuva īpaši aktuālas.
Tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, ieviešot tirgus ekonomikas principus, radīja būtiskas pārmaiņas arī sociālās drošības sistēmas principos. Tika uzsākta jaunas sistēmas izveide/reforma, kuras galvenie pamatprincipi bija decentralizācija, personas līdzdarbība un atbildības veicināšana, un pakalpojumu piešķiršana atbilstoši katras konkrētas personas vajadzībām.
Vispārējās administratīvās reformas ietvaros 1991.gada nogalē, apvienojot Veselības aizsardzības ministriju, Sociālās nodrošināšanas ministriju, Darba un sociālo lietu komiteju, kā arī Ekonomikas ministrijas Labklājības departamentu, tika izveidota Labklājības ministrija. Jaunizveidotās ministrijas pārziņā bija trīs galvenās jomas – sociālā drošība, darbs un veselība. Laika gaitā ministrijas kompetencē tika pārņemti arī tādi starpsektoru jautājumi kā nabadzības mazināšana, dzimumu līdztiesības veicināšana un demogrāfija.
Pēc 8.Saeimas vēlēšanām, jaunievēlētā valdība, nosakot savas prioritātes, nolēma daļu Labklājības ministrijas funkciju veikšanu nodot atsevišķām institūcijām. Atkārtoti tika izveidota Veselības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimeņu lietās sekretariāts.
1.2.Labklājības ministrijas juridiskais statuss un funkcijas
Labklājības ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts sociālās drošības politiku.
Labklājības ministrijas mērķis ir izveidot demokrātisku, stabilu, atbildīgu un dzīvotspējīgu sociālās aizsardzības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju aizsargāt katras personas sociāli ekonomiskās tiesības.
Ministrijas pārziņā ir sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas, darba un dzimumu līdztiesības jomas.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ministrija ar politiskiem, ekonomiskiem un tiesiskiem līdzekļiem risina:
1. sociālās apdrošināšanas, sociālās aprūpes un sociālās palīdzības jautājumus;
2. darba un darba aizsardzības, nodarbinātības un ar bezdarbu saistītās problēmas;
3. ar dzimumu līdztiesības principu nodrošināšanu un realizēšanu saistītos jautājumus.
Labklājības ministrija darbojas saskaņā ar Ministriju iekārtas likumu un Labklājības ministrijas nolikumu. Ministrijas darbības politiskās prioritātes tiek noteiktas saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un ministrijas izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem.
…
