Pēdējo gadu laikā, kad strauji attīstījās būvniecības nozare, attīstījās arī ceļu būves uzņēmumi - paplašinājās esošie un veidojās jauni. 2008. gada vasarā jau bija vērojama liela konkurence ceļu būves uzņēmumu starpā, kas bija saistīts ar līdzekļu līdz ar to arī būvējamo objektu trūkumu. Ceļu būves uzņēmumiem bija arvien grūtāk saglabāt esošo attīstības līmeni, nerunājot par turpmāko attīstību. Visu šo notikumu kopa izraisīja gan algu samazinājumus, gan arī darbinieku atlaišanas, kā rezultātā lielākajos uzņēmumos palika darbinieki ar vislielāko pieredzi. 2009. gadā iegūt darbavietu šāda uzņēmumā praktiski nebija iespējams pat sezonas sākumā.
2009. gada vasaras praksei varēju izvērtēt divus variantus - atgriezties SIA „Latvijas Ceļu Būve”, vai arī izmēģināt savas iepriekš iegūtas zināšanas un iemaņas kādā citā uzņēmumā. Zināmu apstākļu dēļ, biju spiests atgriezties dzimtajā pilsētā Rēzeknē, un šajā sezonā meklēt darbu tiki vienam mēnesim, jeb prakses uzdevuma izpildei.
Prakses līgums uz 1. mēnesi tika noslēgts ar VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” Rēzeknes ceļu rajons. Galvenie nosacījumi, kāpēc tika noslēgts prakses līgums ar šo uzņēmumu, bija uzņēmumā strādājošo pazīstamo cilvēku atsauksmes par atmosfēru kolektīvos un vadības attieksmi pret darbiniekiem, kā arī tas, ka bija iespēja apskatīties un salīdzināt, ka darbojas Rīgas un Rēzeknes uzņēmumi.…
