Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:474220
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.02.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Staciju fizioģeogrāfiskais apraksts un Saules radiācija    4
  Kopsavilkums    8
  Izmaiņas Zemes virsmas saņemtajā (Saules) radiācijā (IPCC ziņojuma analīze)    9
  Saules neto un summārā radiācija    11
  Datu analīze    12
  Grafika analīze (6.uzdevums)    13
  Saules statru krišanas leņķis    15
  Datu analīze    17
  Temperatūra un nokrišņi    18
  Staciju vidējās temperatūras    18
  Vidējās gada gaisa temperatūras mainība normas periodā    24
  Visu staciju vidējo temperatūru datu analīze un salīdzinājums    35
  Vidējās gada gaisa temperatūras mainība normas periodu analīze visām stacijām    37
  Klimatogrammu datu salīdzinājums un analīze    37
  Klimata mainības scenāriji izvēlētajās stacijās    38
  Relatīvais gaisa mitrums un vējš    40
  Gaisa relatīvā mitruma vidējās vērtības normas periodam    40
  Gaisa mitrums visās stacijās    47
  Vēja rozes    48
  Vēju raksturojošie parametri    48
  Secinājumi    53
  Atsauces    55
Extract

Secinājumi
1. Vidējo temperatūru ietekmē ģeogrāfiskā atrašanās vieta un saules staru krišanas leņķis. Jo tālāk stacija atradās no ekvatora, jo lielākas izmaiņas bija vērojamas vidējās temperatūras grafikos. Saules staru krišanas leņķis tieši ietekmē saņemtā Saules starojuma daudzumu – palielinoties leņķa vērtībai, pieaug Saules starojums. Vislielākās vidējās temperatūras
svārstības redzamas Jakutskā (stacija vistālāk uz ziemeļiem), savukārt mazākas izmaiņas redzamas Dārvinā (stacijas vistuvāk ekvatoram). Temperatūru svārstības atšķīrās pēc sezonālajām vērtībām, jo trīs stacijas – Dārvinas, Jularas un Nalarboras atrodas D puslodē,
kur ziemas mēneši ir jūnijs, jūlijs un augusts, savukārt vasaras mēneši ir decembris, janvāris
un februāris.
2. Arī klimatogrammas rezultātus un nokrišņu daudzumu nosaka ģeogrāfiskais novietojums.
Meteoroloģisko staciju mērījumi liecina, ka vidējos un mazākos platuma grādos
paaugstinoties gaisa temperatūrai nokrišņi samazinās (tomēr varēja konstatēt arī izņēmumus).
Visvairāk nokrišņi novēroti Busanā, Fukuokā, savukārt maz nokrišņu redzami Dārvinā (daudz ir tikai lietus sezonā), Jularā, Nalarborā (izteikti sausuma periodi janvāris – marts, jūnijs – septembris) un Jakutskā (nokritušie nokrišņi uzreiz sasalst, nemainot gaisa relatīvo mitrumu).
3. Relatīvā mitruma rādītājs ir svarīgs, lai noteiktu augu augtspēju, tāpat arī relatīvā gaisa mitrums ietekmē cilvēka organismu – zems relatīvais mitrums paātrina ķermeņa
novecošanos, tāpēc arī telpas, kuras tiek apkurinātas un kurās ir sauss gaiss tiek mitrinātas.…

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register