Ievads
Prakses vietu izvēlējos atbilstoši savai nākamajai profesijai, kas ir cieši saistīta ar Rīgas Latviešu biedrības nama darbību. Šī iestāde ir pati senākā oficiāli dibinātā latviešu organizācija. Tai ir izcila nozīme nācijas vēsturē un tajā sniedzas gan vairāku ievērojamu mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu, gan Latvijas valstiskās neatkarības saknes. Biedrība dibināta 1868. gadā, bet tās pirmsākumi meklējami 19. gadsimta pirmajā pusē. Latviešu kultūras vēsturē 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā gandrīz visi nozīmīgi veikumi saistīti ar Rīgas Latviešu biedrības darbu, tāpēc var teikt, ka tai bija noteicoša loma patstāvīgas valsts tapšanā. Līdz 1914. gadam Rīgas Latviešu biedrība bija gandrīz visu latvisko centienu aizsācēja, organizētāja un atbalstītāja. Svarīgi būtu pieminēt, ka biedrība sarīkoja un vadīja Vispārējos Dziesmu svētkus, kuri kļuva tradicionāli, veicinot tautas pašapzināšanos un muzikālās kultūras izaugsmi. Šajā namā likti pamati latviešu teātrim un vēstures muzejam. Rīgas Latviešu biedrības darbība tika pārtraukta 1940. gadā, sākoties padomju okupācijai. Biedrība tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī.
Mūsdienās Rīgas Latviešu biedrības nams ir brīvprātīga, neatkarīga, sabiedriska kultūras organizācija, kas nodarbojas ar dažādu sarīkojumu, lietišķu sanāksmju, prezentāciju rīkošanu un telpu īrēšanu. Par laiku, kad notiek telpu tehniskā sagatavošana vai iekārtošana, tiek aprēķināta maksa 50 % apmērā no noteiktā zāles izcenojuma stundā. Šajā iestādē tiek atbalstīti arī dažāda rakstura amatieru un profesionālo kolektīvu veidošanās, kā arī esošo darbība. Nams darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un statūtiem, kuru pamatā ir 1938. gada 26.aprīlī ar nr. 18467 Sabiedrisko lietu ministrijā reģistrētie statūti. Šī biedrība ir juridiska persona ar saviem likumā noteiktā kārtībā pārreģistrētiem statūtiem un savu zīmogu ar uzrakstu "Rīgas Latviešu biedrība". Nams tiek uzturēts no līdzekļiem, kas tiek iegūti īrējot telpas. Namam ir tiesības saņemt līdzekļus arī no valsts un pašvaldības, ja tiek veikti konkrēti pasūtījumi.
Rīgas Latviešu biedrības nama telpas sarīkojumiem un lietišķām sanāksmēm labprāt izmanto valsts vadītāji un uzņēmēji, Latvijas un ārzemju diplomāti, firmas un sabiedriskas organizācijas. Nama zālēs notiek Latvijas Valsts Prezidentu pieņemšanas, starptautiskas konferences un plašas kultūras norises. Nama zāles – Zelta (249 m2), Baltā (298 m2), Līgo (120 m2) un Kluba (86 m2) – ir piemērotas kā nelieliem, tā plašiem sarīkojumiem – lietišķām sanāksmēm, banketiem un ballēm. Lielā zāle (352 m2) ar balkonu un skatuvi piemērota gan konferenču, teātra izrāžu, koncertu un sarīkojumu, gan arī deju un banketu rīkošanai. Kopējais apmeklētāju skaits, ko Latviešu biedrības nams var uzņemt ir 1285 cilvēki.
1. Uzņēmuma ārējā vide
Organizācijas ārējā vide ir tie organizācijas funkcionēšanas nosacījumi, procesi un elementi, kas atrodas ārpus organizācijas un tiešā vai netiešā veidā ietekmē tās darbību un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Jebkura organizācija ir ļoti cieši saistīta ar apkārtējo vidi, jo tā saņem no tās nepieciešamos resursus un piegādā klientiem organizācijas radīto produkciju vai pakalpojumus. Turklāt ārējā vidē pastāv daudzas citas organizācijas, kuras ir ieinteresētas konkrētās organizācijas pastāvēšanā.1
…
