Ievads.
Kursa darba tēma „Saderināšanās un laulības noslēgšana”
Uzdevums:
Šajā darbā es vēlos sniegt nelielu ieskatu sociālām problēmām, kuras skar katru ģimeni. Draudzības pāraugšana mīlestībā un galvenie pamatprincipi, uz kuriem balstās ģimene. Problēmas savstarpējā sapratnē, abu dzimumu uzvedības modeļi savstarpējās attiecībās.
Situācija.
Katra persona savas dzīves laikā atrodas tiešā saskarsmē ar cilvēkiem, tādā veidā realizējot savu sociālo būtību. Jebkura cilvēka psiholoģija, uztvere un arī uzvedība ir atkarīga no sociālās vides, kas patiesībā, arī veido sabiedrību, kurā cilvēki ir savienoti savā starpā. Šo savienojumu veidi var būt ļoti dažādi un tos sauc par grupām. Tās savukārt iedalās lielās un mazās. Pie lielām grupām attiecināmas valstis, nācijas, partijas, tautību, klases, kuras savukārt tiek izšķirtas ņemot vērā reliģisku pārliecību, arī tautību, sociālo un ekonomisko stāvokli, kultūru izglītību, vecumu, u.t.t. Mazo grupu veido neliels cilvēku skaits (2-3 līdz pat 20-30), kuri ir nodarbināti ar kādu kopīgu uzdevumu un viņi savstarpēji atrodas ciešā kontaktā, tuvās attiecībās. Mazā grupa veido elementāro sabiedrības daļu – pamatšūniņu, kurā cilvēki pavada lielāko savas dzīves laiku. Visspilgtākais mazo grupu piemērs ir ģimenes, darba kolektīvi, u.t.t. Mazo grupu raksturo tās psiholoģijas un uzvedības kopība, kas atšķir to no citām sociālām grupām un veido no tās autonomu, sociāli – psiholoģisku formējumu. Grupas kopība var būt noteikta ņemot vērā dažādas pazīmes, sākot no ārējā izskata un līdz pat dziļiem iekšējiem raksturojumiem. Grupā vispārpieņemtās uzvedības normas ir saistošas visiem grupas locekļiem.
Katram, kas vēlas izprast cilvēku attiecību būtību, ir jānošķir divas atšķirīgas sajūtas – draudzība un mīlestība. Vispirms noskaidrosim, kas ir draudzība. Pieaugušiem cilvēkiem un vēl pavisam maziem bērniem ir vienkārši nepieciešamas tuvas attiecības ar kādu personu, ar kuru varētu dalīties savās jūtās, rūpēs, domās, raizēs, jo tas kalpo par enerģijas avotu, no kā bieži vien ir atkarīga cilvēka emocionālā un fiziskā labklājība. Intīmas attiecības cilvēku starpā kalpo par sava veida psiholoģisku amortizatoru darbā, sadzīves, personīgām problēmām un satricinājumiem. Intīmas attiecības ir ļoti saturošas un tām piemīt ļoti dziļi personīgi pārdzīvojumi. Tādēļ jebkuras cilvēku attiecības arī dziļi negatīvas, kas atbilst minētam formulējumam, var nosaukt par intīmām. Diemžēl mūsu dzīvē negatīvās intīmās attiecības ir sastopamas biežāk nekā pozitīvās. Draudzība ir viens no pozitīvi intīmo attiecību veidiem, kas ir dibināta uz savstarpējo atklātību, pilnīgu uzticēšanos, interešu kopību, cieņu, vienlīdzību un gatavību jebkurā sniegt palīdzību. Ja tiek pārkāpta kaut viena no minētajām normās tas var novest pie draudzības izjukšanas. Draudzīgas attiecības ir nesavtīgas, tajās cilvēki gūst baudu no tā, ka spēj dot labu citam. Atšķirībā no mīlestības draudzībā pārsvarā ir savstarpējas attiecības starp viena dzimuma pārstāvjiem. Draudzībā liela nozīme ir savstarpējai saprašanās spējai. Šis attiecību veids atrodas vidējā pozīcijā starp divām citām – pazīšana un mīlestība. Jā, saka, ka draudzība starp pretējiem dzimumiem nereti pāraug citās attiecībās – mīlestībā. Šis ir cilvēku intīmo attiecību noslēdzošais veids, tā ir pati virsotne. Mīlestību raksturo spēja mīlēt otru cilvēku un arī lieliska iespēja būt mīlētam, taču tas prasa lielas pūles un prasmi izprast otru. Tā ir māksla, kura ir jāmācās un jāpilnveido visu mūžu un spēja pacelt sevi līdz augstumam, kad var būt mīlestības cienīgs. Šis ir attiecību veids, kas nepieļauj valdonīgu izturēšanos vienam pret otru, te abas puses ir vienlīdzīgas – viena neupurē sevi citai un neviens neko nezaudē, bet tikai iegūst. Šajās attiecībās cilvēki nepaliek šķirti, kopā viņi veido neatdalāmu vienotību, katra puse kalpo par svarīgu priekšnoteikumu, lai otra varētu pilnveidoties. Atdodot otram mīlestībā savu dzīvi tiek papildināta savas pasaules izpratne, bagātināta pieredze, redzesloks, zināšanas, veidojot kopumā vienotu dzīves bagātību. Mīlestībā cilvēki atdod, lai saņemtu un saņem, lai atdotu, tā veidojot noslēdzošo loku. Šis attiecību veids prasa rūpes par otru cilvēku, ieinteresētību otras puses dzīves uzlabošanā, žēlsirdību un atbildību par otru cilvēku, cieņu un aktīvu ,,iekļūšanu’’ pretējā dzimuma iekšējā pasaulē, lai izprastu viņa uzvedības un uztveres pamatus, taču nepārkāpjot tiesības glabāt noslēpumus un palikt par personību. Ja cilvēku attiecībās nepastāv minētās pazīmes, nevar rasties arī īsta mīlestība. Ja cilvēk patiesi kādu mīl tad viņš mīl arī apkārtējos, dāvājot labsirdīgu un sirsnīgu attieksmi. Ir zināmi vairāki mīlestības veidi: mātes mīlestība, brāļa mīlestība, erotiskā mīlestība, mīlestība pret sevi un pret Dievu. Zinātnieki uzskata, ka divi cilvēki iemīlas, kad redz ideālus viens otrā. Dažkārt ideāla saskatīšana ir vienpusēja, kas rada ,,nesadalīto’’ mīlestību. Ir pierādīts, ka ideālās cilvēka iezīmes nav iespējams saskatīt no pirmā acu skata vai arī īsā laika posmā. Tādēļ bieži vien uzreiz saskatāmais ideāls ir tikai ilūzija. Mīlestība, kas sākas ar seksuālo pievilcību, gandrīz nekad nav izturīga, parasti tai ir īss mūžs. Seksuālā tieksme var būt par savienojošo elementu mīlestības attiecībās, bet tikai ja tāda pastāv. Pretējā gadījumā seksuālais akts veido apskatu divu cilvēku savienojumā, kur tie patiesībā tiek atdalīti ar milzīgu bezdibeni viena otra nezināšanā.
…
