IEVADS
Termināls mūsdienu izpratnē ir transporta uzņēmums, kurā tiek izpildīts tehnoloģisko operāciju cikls, kravas nodošanai no viena transporta līdzekļa uz otru. Tā ir vieta, kur krustojās divi vai vairāki transporta ceļi, ir attīstīta noliktavu saimniecība, kā arī nodrošināts ekspedīcijas servisa papildus pakalpojumu komplekss, komerciālā un administratīvā rakstura funkcijas.
Konteineru apstrādi veic specializetajos konteineru terminālos vai konteineru kravas stacijās, kas ir būvju un ierīču, transporta un inženieru komunikāciju kopums, kas nepieciešams transporta pieņemšanai, iekraušanai, izkraušanai un apkalpošanai.
Konteineru terminālā ietilpst arī tehnoloģiskais laukums, kas ietver sevī laukumus piekrauto kanteineru īslaicīgai glabāšanai, kā arī šķirošanai – konteineriem, kas ir sagatavoti nosūtīšanai dažādos virzienos.
Terminālā izmanto konteineru virszemes iekraušanas un izkraušanas mehanizācijas līdzekļus, piemerām, portālus konteinervedējus, portālus konteineru autokrēvējus un dakšveida autoiekrāvējus, dažādus konteineru celtņus.
No tā seko, ka transporta izdevumus var samazināt divējādi: izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, modernākus transporta līdzekļus, vai norīkojot speciālus organizatoriskus pasākumus.
Darbā pievērsim uzmanību, galvenokārt, vienam tādu pasākumu veidam: termināla tehnoloģijas ieviešanai tiešas tehnoloģijas vietā. Tiešajā pārvadājumu tehnoloģijā krava saņēmējam tiek nosūtīta individuāli, izmantojot noteikto transporta veidu. Pie tām tiek izmantots transports ar samērā nelielo kravnesību, tāpēc ka pārvadāta krava veido vienreizējo sūtījumu. Tāda pārvadājumu organizācijas metodika nav ekonomiski izdevīga.
Savukārt, terminālo pārvadājumu sistēmā atsevišķos reģionos tiek organizētas speciālas ekspedīcijas organizācijas vai reģionālie loģistiskie centri – kravas termināli. Šeit konsolidēta krava tiek pārvadāta no viena termināla uz otro. Terminālu pārvadājumi tiek organizēti pēc sekojošas shēmas: krava tiek pievesta uz nosūtīšanas terminālu ar maztonnāžas automobiļiem, pēc tam notiek pārvadājums ar lielkravu autovilcieniem līdz citam nosūtīšanas terminālam, no kura krava tiek nosūtīta klientiem jeb saņēmējiem.
Studiju darba mērķis. Galvenais uzdevums ir padziļināt un konkretizēt zināšanas transporta pārvadājumu jomā, kuras tika iegūtas lekciju un praktisko nodarbību laikā. Studiju darbs ļauj arī paplašināt papildus izvēlētas informācijas loku dotajā tematā, kā arī apgūt tās kursa nodaļas, kuras nodarbību laikā tiek apskatītas tikai virspusīgi.
Darba izstrādes metodika. Terminālu sistēmas projektēšanu noteiktiem reģioniem veic divos etapos.
Pirmajā etapā apskata jautājumu par terminālu sistēmas izveidošanas lietderību. Šajā etapā tiek formulēti sekojoši risinājumi:
• terminālu sistēmas izveidošanu lietderīgi veikt īsākajā laikā, jo tās ieviešanas rezultātā tiek sagaidīta visu efektivitātes rādītāju uzlabošanās;
• terminālu sistēmas izveidošanu nepieciešams veikt pēc kārtas (uzlabojas tikai daļa no rādītājiem un sagaidāmais efektivitātes rādītāju pieaugums nav būtisks un nekompensē nepieciešamos vienlaicīgus izdevumus sistēmas izveidošanai);
• ir lietderīga terminālu sistēmas izveidošana „ierobežotajā variantā”, t.i. ar terminālu skaitu, kas ir mazāks par aprēķināto skaitu, jo aprēķināto terminālu skaita būvniecība veicinās pārvadājumu pašizmaksas pieaugumu;
• terminālu sistēmas izveidošana nav lietderīga, jo efektivitātes rādītāji paliek nemainīgi vai pasliktinās.
Galvenie izejas dati projektēšanas pirmajam etapam ir pārskata statistiskie rādītāji par pārvadājumiem dotajā reģionā, uz kuru pamata tiek noteikts tas kravas plūsmas apjoms, kuru varēs realizēt caur terminālu sistēmu:
• kopēja pārvadājumu apjoma relatīvas daļas, kuru piegāde tiek veikta attālumos līdz 100 vai virs 300 km attiecīgi;
• terminālu skaits reģionā;
• starpterminālu pārvadājumu un pievadāšanas-izvadāšanas vidēja attāluma vērtība;
• efektivitātes rādītāju virknes relatīvas izmaiņas, pārejot no tiešās pārvadājumu tehnoloģijas uz terminālu pārvadājumiem.
Šajā gadījumā tiek analizētas sekojošu rādītāju izmaiņas:
• ritošās daļas izstrāde;
• pārvadājuma pieteikuma izpildīšanas laiks;
• vadītāju maiņas vidējais ilgums;
• darba produktivitāte sistēmā;
• transporta darba vienības pašizmaksa.
Otro projektēšanas etapu veic, ja pirmajā etapā apstiprinājās terminālu sistēmas izveidošanas lietderīgums.
Šajā etapā veic kravu plūsmas precizēšanu reģionā, izvēlas terminālu izvietošanu, to jaudu un uzbūves veidu (kapitālais, atvieglotā tipa, esošo būvju pamatā u.t.t.).
Šajā etapā aprēķina arī nepieciešamo tehnisko līdzekļu kompleksu, darba resursu nepieciešamību, nosaka sagaidāmos sistēmas ekonomiskus raksturlielumus un nepieciešamu vadības sistēmu.
Pēc svarīgāko teorētisko jautājumu aplūkošanas, veic konteineru termināla projektēšanu.
…
