Ievads
Zemnieku saimniecība ir lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmums. Pamatdarbības veids ir piena lopkopība.
Mācību prakses mērķis ir iepazīties ar biznesa procesu organizāciju zemnieku saimniecībā. Izprast lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmuma biznesa problēmas.
Prakses mērķis ir arī iepazīties ar lietvedību lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumā.
Lai sasniegtu praksei izvirzītos mērķus, bija jāizprot uzņēmuma vadītāja biznesa idejas pamatojums. Jāizpēta lauksaimnieciskās ražošanas ekonomiskās īpatnības. Konkrētajā uzņēmumā jāiepazīstas uzņēmuma veidošanās un attīstības īpatnībām.
Jāizpēta konkrēto uzņēmumu ietekmējošā likumdošana un uz konkrēto uzņēmumu attiecināmā nodokļu sistēma.
Prakses laikā pielietotā uzņēmuma pētījumu metode ir analīzes metode, tā paredz pētīt un izvērtēt katru struktūru atsevišķi.
Prakses laikā tika izmantoti saimniecības ražošanas un finansu dati laika periodā no 1996.gada līdz 2005. gadam.
1. Biznesa idejas pamatojums
Zemnieku saimniecībā „xxxx” pamatdarbības veids ir lauksaimnieciskā ražošana. Galvenā ražošanas nozare uzņēmumā ir piena lopkopība, kā arī tiek audzēti graudaugi lopbarībai un realizācijai. Saimniecībā tiek ražota arī liellopu un jaunlopu gaļa.
Uzņēmuma īpašnieks ir nodibinājis zemnieku saimniecību uzsākoties zemes privatizācijai laukos, atgūstot mantotos zemes īpašumus. Tā kā īpašumā saimniekam jau bija pietiekami lielas zemes platības, un xxxx pagasta paju sabiedrībā 1995. gadā notika fermu privatizācija, tad tika nopirkta slaucamo govju ferma. Saimniecībā īpašumā ir 180 ha zemes un papildus nomāti tiek 200ha zemes.
Piena ražošana saimniecībā ir galvenā nozare, jo ienākumi par pienu visu 10 saimnieciskās darbības gadu laikā ir bijuši visstabilākie. Slaucamo govju skaits ir pietiekami liels (100 slaucamās govis un 80 jaunlopi), lai ieguldījumi ražošanas un lopbarības sagādes tehnoloģijās atmaksātos.
Saimniecībā tiek audzēti arī graudi lopbarībai un pārdošanai. Graudaugu ražošanas apjoms dažādos gados ir bijis mainīgs, atkarībā no graudu iepirkšanas cenām un audzēšanas izmaksām.
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir radušās jaunas attīstības iespējas saimniecības vadīšanas un saimniekošanas rezultātu uzlabošanā. Šo procesu veicina Eiropas Savienības lauku un lauksaimniecības atbalsta pasākumi, kā arī platību maksājumi, t.i., Tiešie maksājumi un Mazāk labvēlīgo apvidu (tajā skaitā ir arī xxxx rajona xxxx pagasts) atbalsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekotājiem.
Lauksaimniecība ir sarežģīta un no dabas apstākļiem visvairāk atkarīga tautsaimniecības nozare. Strādājot šajā nozarē, ir nepieciešamas daudzpusīgas un dziļas zināšanas, jo bieži ekonomiskajiem likumiem pretī darbojas dabas likumi.
Uzņēmuma īpašniekam ir pietiekami labas zināšanas lauksaimniecībā. Viņš ir pabeidzis Lauksaimniecības universitāti. Praktiskā darba pieredze lauksaimniecībā ir 21 gads. Saimniecības īpašnieka dzīvesbiedre arī strādā uzņēmumā, ir beigusi Lauksaimniecības universitāti un Biznesa augstskolas Turība grāmatvedības specialitāti. Viņas pieredze ar lauksaimniecību saistītā darbā arī ir 21 gads. Saimniekošana tirgus ekonomikas apstākļos prasa nemitīgu zināšanu papildināšanu un to realizēšanu dzīvē.
Saimnieciskā darbība ir vērsta uz ražošanas intensitātes celšanu, t.i. izslaukumu celšanu un graudaugu ražu palielināšanu. Resursu ierobežotība praktiskajā dzīvē rada īpašas saimniekošanas attiecības un spiež īstenot noteiktu ekonomisku rīcību.
Jebkuras saimniekošanas pamatmērķis ir apmierināt savas vajadzības un gūt noteiktu labumu, izdevīgumu.
Saimniecībā šajos gados ir pirkta jauna tehnika, arī iegādātajām ražošanas ēkām ir pielietota paātrinātā amortizācija, kas ir tehniskā progresa sekmēšanas līdzeklis. Tas nozīmē, ka ir palielinājušās ražošanas izmaksas, samazinājusies peļņa, līdz ar to samazinājies ienākuma nodokļa apjoms. Tieši uzņēmuma nodokļa samazināšanās ir ieinteresējusi uzņēmuma vadītāju ieviest jaunāku tehniku un tehnoloģijas. Šobrīd saimniecībā ir jau izveidojušies uzkrātie zaudējumi, kas nodrošina atbrīvošanu no ienākuma nodokļa uz nākošo gadu.
Lauksaimnieciskā ražošana prasa lielāku energoietilpību , salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm.
…
