Zāģbaļķu krautuve
Krautuves shēma ( . attēls)
Baļķus uzņēmumam piegādā privātie uzņēmumi. Lielākais piegādātājs „Grantiņi 1”. Ar A/S „Latvijas Valsts meži” nesadarbojas, jo jāslēdz ilgtermiņa līgums.
Transportēšanas veids, ko piegādātājs izmanto, ir sauszemes transports – smagās baļķvedējas automašīnas.
Uzņēmums iepērk kokmateriālus cenu diapazonā no 47 – 52 Ls par m3.
Materiāla pieņemšanu, uzskaiti un brāķēšanu veic uzņēmuma direktora kompanjons.
Tātad, uzņēmums iepērk dažāda izmēra (18-55 mm tievgalī) zāģbaļķus, kā arī malku.
Zāģmateriālu ražošanas vajadzībām iepērk egli un priedi, kuru īpatsvars ir attiecīgi 80 un 20%, savukārt kamīnmalkas ražošanai – bērza, oša, alkšņa malku. Iepirktā materiāla kvalitāte var būt dažāda. Par izbrāķētu materiālu tiek attiecīgi samaksāts. Piemēram, tādu koksnes vainu kā zilējumu, neuzskata par ļaunāko, jo uzņēmuma produkcijā ietilpst tāds produkts kā jumta latas, kurā pieļauj šo koksnes vainu.
Baļķus uzglabā zem klajas debess (mitrā uzglabāšana). Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka uzņēmumā neizmanto kādu īpašu metodi, kā uzglabāt zāģbaļķus krautnē, uzsverot, ka pats svarīgākais ir tas, lai tiem nebūtu kontakta ar zemi, tādam nolūkam tiek izmantotas starplikas (lai materiāls būtu pacelts virs zemes).
Galvenās tehnoloģiskās operācijas krautuves veidošanai ir baļķu izkraušana no pievedēja, transportēšana uz nepieciešamo vietu un kraušana krautnē. Uzņēmuma rīcībā ir iekrāvējs, smagās baļķu vedējas automašīnas, autokārs. Šāda veida transportu izmanto ļoti plaši, tā kā te nav, ko kritiski izvērtēt.
Strādājot pie baļķu kraušanas krautnē, jābūt piesardzīgam, īpaši jāsargājas no atrašanās zem cēlējtransporta, kad tas dara savu darbu. Galvenais ir „skatīties zem kājām” un pašam saprast, kas ir droši un kas nav.…