ĢEOMETRISKAIS ABSTRAKCIONISMS
Attīstījās 20.gs. 30.gados, radies no kubisma.
Ģeometriskais abstrakcionisms, saukts arī par konkrēto mākslu, Eiropā sāka attīstīties 20. gs. trīsdesmitajos gados, ASV - pēc Otrā pasaules kara. Šim abstrakcionisma virzienam raksturīgs ģeometrisku elementu izmantojums - horizontālas, vertikālas līnijas, kvadrāti, taisnstūri utt.
Pīts Mondriāns (1872-1944)
Amerikā ieradās no Eiropas.
Savās kompozīcijās izmantoja "tikai ar melnu krāsu ievilktas horizontāles un vertikāles, kā arī ar hromatiskām krāsām ieklātus kvadrātus un taisnstūrus." Pamatkrāsu (sarkana, dzeltena, zila) laukumi robežojas ar citu toņu laukumiem, līdzsvaru panāca ar asimetrijas palīdzību.
Daiļrades vēlākajā posmā melno krāsu vispār neizmanto, veido kompozīcijas no sīkiem krāsainiem un lieliem baltiem kvadrātiem un taisnstūriem.
Abstrakcionisma tēlniecība
Amerikas abstrakcionistu vidū bija ne tikai gleznotāji, bet arī tēlnieki. Viņi galvenokārt strādāja metālā, izmantojot gan loksnes, gan stieples un veidojot no tām konstrukcijas.
Viens no savdabīgākajiem meistariem bija tēlnieks A.Kalders (1898-1976). Viņš veidoja tā saucamās mobilas - piekarināmas kompozīcijas, kur pie tērauda stieplēm piestiprinātas abstraktas alumīnija figūras, kas vējā kustas. Mobilas, kuru elementi izraisa asociācijas gan ar kukaiņiem, gan ar augu lapām, ir iespaidīgas savā mainīgumā.
…
