Tautas recepšu cienītājiem jāielāgo, ka iesnu ārstēšanai degunā nedrīkst pilināt gļotādu kairinošas vielas, piemēram, sīpolu sulu.
Ožas receptors spēj atjaunoties, jo mainās ik pēc astoņām nedēļām, taču dažādu kaitīgu faktoru ietekmē ožas epitēlijs var tikt aizvietots ar parasto elpošanas ceļu epitēliju, un tad oža zūd, piemēram, ar laiku tas notiek, neārstējot alerģiskas iesnas.
Svarīgo receptoru nelabvēlīgi ietekmē arī tādas hroniskas slimības kā cukura diabēts un vairogdziedzera pazemināta funkcija.
Oža var pasliktināties vai zust pēc galvas traumas, kad ir bojāts ožas nervs, bet sekas ne vienmēr jūtamas uzreiz. Aptuveni pusgadu pēc negadījuma iespējams prognozēt, vai maņa atjaunosies.
Smaržu uztvere vājinās pēc 65 un īpaši 80 gadu vecuma, ar ko var izskaidrot ēstgribas pasliktināšanos. Tas notiek arī gremošanas traucējumu gadījumā, pēc kuņģa operācijām, lietojot holesterīna līmeni un asinsspiedienu pazeminošas zāles, antidepresantus un citus medikamentus.
Garša
Cilvēka garšas izjūta ir cieši saistīta ar ožu. Garša ir viena no sarežģītākajām un grūtāk izskaidrojamām maņām. Tās galvenais orgāns ir mēle un uz tās izvietotie garšas pumpuriņi.
Garšas receptori - šūnas galvenokārt atrodas uz mēles - uz tās malām, gala un saknes. No receptoriem impulsi pa nervu nonāk galvas smadzenēs. Mēs šķiram četras garšas sajūtas: sāļu, rūgtu, skābu un saldu. Garšas sajūtu cilvēkam maina apkārtējie apstākli, veselība. Tumsā garšas sajūta mazinās. Badošanās laikā palielinās jutība pret saldu garšu.
Garšas izjūta var būt traucēta, piemēram, ja ir problēmas ar deguna dobumu vai stipru iesnu gadījumā. Tāpat to var ietekmēt arī augšējo elpceļu infekcijas un dažādas alerģiskas reakcijas
Garšas sajūtu arīdzan maina tādas slimības kā tuberkuloze, cukura diabēts, kuņģa čūla.
…
