Merokrīnie sviedru dziedzeri atrodas visos ādas rajonos. Visvairāk to ir plaukstu un pēdu ādā (līdz 1000 vienā cm2). Tie piedalās organisma termoregulācijā un izvadprocesos. Pēc uzbūves tie ir vienkārši cauruļveida dziedzeri, kuru tubulini ir savijušies 0.3-0.4 mm lielos kamoliņos un atrodas dermas tīklainajā slānī. Katra kamoliņa izvads, ejot cauri dermai un epidermai, spirāliski izlokās un atveras uz ādas virsmas ar sviedru poru. Sviedri ir bezkrāsains šķidrums, kura sastāvā ir ūdens, nedaudz neitrālo tauku, albumīns, urīnviela, pienskābe, nātrija hlorīds, kālija hlorīds, glikozes un askorbīnskābes pazīmes. [2; 217]
Apokrīnie sviedru dziedzeri ir tikai atsevišķos ķermeņa rajonos – uz pieres, padusēs, ap krūts zirni un anālo atveri, lielajās kaunuma lūpās. Dziedzeru izvads atveras matu folikulā. Šo dziedzeru darbību ietekmē emocionālais stress (prieks, bēdas, bailes u.c). Bez parastajiem komponentiem, šo dziedzeru sekrēts satur arī konkrētajam cilvēkam raksturīgus feramonus (smaržvielas). Tos uztvers cita cilvēka deguna vomeronazālajā orgānā esošas īpašās receptoriskās šūnas, ar kuru palīdzību imūnsistēma noteiks, vai feramonu sintezējis ģenētiski radniecīgs organisms, vai to sintezējis sievietes vai vīrieša organisms. Apokrīno sviedru dziedzeru paveids ir ārējās auss ejas dziedzeris, kas izdala t.s. auss sēru. Arī piena dziedzeri izcelsmes ziņā ir pārmainītie apokrīnie sviedru dziedzeri. [2; 217]
9.2. Tauku dziedzeri
Tauku dziedzeri – visvairāk to ir galvas matainajā daļā un sejas ādā, kā arī muguras augšdaļas ādā, to nav plaukstu un pēdu ādā. Dziedzeru sekrēts ietauko matus un epidermas virsmu, padarot to elastīgāku. Tauku dziedzeri atrodas dermas tīklainajā slānī, blakus mata saknes augšdaļai, bet izvads atveras mata piltuvē. Ar matu nesaistītie tauku dziedzeri atrodas lūpu un krūts zirnīša ādā. [2; 217]
Pēc uzbūves tauku dziedzeri ir vienkārši alveolāri dziedzeri ar holokrīnu sekrēciju; šūna pārpildās ar sekrētu, plīst, tās saturs tiek izvadīts kopā ar sekrētu. Īpašs tauku dziedzeru paveids ir dziedzeri, kas atrodas plakstiņa saistaudu plātnītē un izdala taukainu sekrētu. [2; 217]
…
