Ietekme uz augli
Tā kā GCD attīstās otrā grūtniecības pusē, kad visi augļa orgāni ir jau noformēti un izveidojušies, bērniņam nekādi iedzimti attīstības traucējumi, piemēram, sirdskaites, neveidojas. Tomēr neārstēts vai nepietiekami ārstēts grūtniecības diabēts var radīt lielākas un mazākas problēmas, jo paaugstinātais cukura līmenis mātes asinīs brīvi šķērso placentu un paaugstina cukura līmeni asinīs bērniņam.
Iespējamās komplikācijas mātei un bērnam
Mātei:
preeklampsija
placentas priekšlaicīga atslāņošanās
priekšlaicīgas dzemdības
polyhydroamnion
urīnceļu infekcija
ketoacidoze
dzemdību darbības vājums, dzīšanās vājums
paaugstināts dzemdību traumatisms (augļa plecu distocija)
biežāk nepieciešama operatīva iejaukšanās
pēcdzemdību septiskas slimības
hipogalaktija
Auglim:
makrosomija (iemesli: insulīna sekrēciju - augšanas faktors, augļa taukaudu masa, aknas, sirds)
hroniska augļa hipoksija
IUAR diabētiskā mikroangiopātija placentāra mazspēja
malformācija (CNS, kardiāla, skeleta patoloģiju ietekmē hiperglikēmiju grūtniecības pirmajās nedēļās)
intrauterīna augļa bojāeja (hiperglikēmiju ketoacidoze un hipoksija)
Jaundzimušajam:
hipoglikēmija
hiperbilirubinēmija
hipokalcinēmija
aspiratoriskais distresa sindroms (augļa plaušaudu kavēta nobriešana)
Parasti pēc dzemdībām cukura līmenis asinīs atgriežas normas robežās. Tomēr 4–6 nedēļas pēc dzemdībām atkārtoti jāveic ogļhidrātu tolerances tests, lai pārliecinātos, vai traucējumi izzuduši.
Nelielai daļai sieviešu pēc dzemdībām saglabājas paaugstināts cukura līmenis asinīs – tas liecina, ka pacientei ir 2. tipa diabēts un jāsāk tā ārstēšana.
Papildu riska faktori tam, ka pēc gadiem pacientei var attīstīties 2. tipa cukura diabēts, ir liekais svars un aptaukošanās
…
