Alerģija

Alerģija
(allos – cits, ergon – darbība)
Pārspīlēta organisma aizsargreakcija pret noteiktām vielām jeb alergēniem(kairinātājiem).
Visbiežāk alerģiskas reakcijas izraisa mums apkārst esošās vielas jeb eksogēnie alergēni. Šai gadījumā imūnsistēma pārāk spēcīgi reaģē pret parasti nekaitīgu lietu.
Alerģijas attīstības pamatā ir iedzimtība, bet to var ietekmēt arī progresējošā civilizācija, mākslīgā vide un gaisa piesārņojums.
Alerģiskas slimības mūsdienās ir bieži sastopamas un saslimstība ar tām katru gadu arvien pieaug. Pēdējo gadu laikā to biežums pieaudzis 2-3 reizes. Alerģisko reakciju skaits pieaug ar vien plašāk sadzīvē lietojot dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, pārtikas stabilizatorus, uzkopšanas līdzekļus, kosmtika, u.c.
Alerģiskā reakcija
Kontakts ar alergēnu izraisa specifisku antivielu (E imūnglobulīnu) veidošanos. IgE acu un elpceļu gļotādai liek atbrīvot pretiekaisuma vielas (BAV), arī histamīnu. Histamīna atbrīvošanās izraisa acu apsārtumu un pietūkumu, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu un rīkles iekaisumu.
Imūnnepietiekamības slimības. Šai gadījumā viena vai vairākas imūnsistēmas daļas ir nepilnīgas vai nepareizas. Šīs nepilnības var būt iedzimtas vai iegūtas. Tās var izraisīt HIV vīruss, arī radioaktīvais starojums vai dažu medikamentu toksiskā iedarbība.…