“Ja pasniegsi roku vīna velnam, drīz tas paņems dvēseli, pēc tam arī visu cilvēku”
Ā.Lodziņa
Atkarība
Pēc Starptautiskā slimību klasifikatora atkarības sindroms ir definēts sekojoši:
Simptomu grupa, ko veido uzvedības, kognitīvi un somatiski simptomi, kas radušies pēc vielu atkārtotas lietošanas un tipiskos gadījumos izraisa stipru tieksmi pēc vielas, grūtības pašam kontrolēt tās lietošanu, par spīti tās kaitīgām sekām;
pacients dod priekšroku vielas lietošanai salīdzinājumā ar citām nodarbībām un pienākumiem, pieaug tolerance, un dažreiz rodas somatisks abstinences stāvoklis.
Atkarības sindroms var rasties pret specifisku psihoaktīvu vielu (piem., tabaku, alkoholu vai diazepāmu), pret vielu grupu (piem., opioīdu narkotikas) vai pret plašāku farmakoloģiski dažādu psihoaktīvu vielu spektru.
Fiziska un psiholoģiska atkarība
Fiziska atkarība
Pamatā ir vielas izraisītas pārmaiņas organisma bioķīmiskajā līdzsvarā.
Psiholoģiska atkarība
Fizisko atkarību var likvidēt ar sistemātiskas programmas palīdzību, tomēr vēl ilgu laiku pēc fiziskās atkarības izzušanas var saglabāties spēcīga vēlēšanās turpināt lietot psihoaktīvo vielu – tā ir psiholoģiskā atkarība.
Alkohola atkarība
Alkohola atkarība ir slimība, kas līdzīgi citām hroniskām slimībām, var atkārtoties pēc kāda laika, kaut lietošana ir pārtraukta jau ilgāku laiku. Lai novērstu recidīvu, alkohola lietošana jāpārtrauc pavisam - arī mazas devas un reta alkohola lietošana izraisa slimības atkārtojumu.
…
