Antīko laiku arhitektūra
Visu grieķu polisu raksturīgākā celtne ir templis, kas agrīnajā periodā bija vienīgā sabiedriskā celtne. Pašas pilsētas centrs bija akropole - nocietināta citadele.
Grieķu tempļi bija ļoti vienkārši, nelieli un ārkārtīgi harmoniski.
Arhaiskajā laikmetā dažādos Grieķijas apgabalos vietējo celtniecības īpatnību ietekmē izveidojās divi galvenie sengrieķu orderi (tipi) - doriskai un joniskais orderis. Senākais bija doriskais stils.
Doriešu akmens kolonna veido:
* rievots stāvs;
* ļoti vienkāršas formas kapitelis;
* antamblements - pārseguma daļa, kuru veido trīs kārtas (arhitrāvs, frīze, un noslēgumā rievota dzega).
Joniskais orderis elementu sakārtojumā bija līdzīgs doriešu, kolonnas bija slaidākas, elegantākas ar greznāku dekoratīvo kapiteli.
Nelielās celtnēs šādas kolonnas dažreiz tika aizstātas ar sieviešu figūrām - kariantīdēm. Klasiskajā periodā izveidojās trešais ordera veids - korintiskais. To viegli atšķirt no abiem iepriekšējiem, jo tā kapitelis bija ļoti grezns ar sarežģītu augu dekoru.
Tēlniecība
Vienlaikus ar arhitektūru klasiskajā laikmetā uzplauka arī tēlniecība. Tēlniecību senajā Grieķijā uzskatīja nevis par mākslu, bet gan par amata prasmi, jo tai esot vajadzīga roku veiklība un zināšanas, nevis dievu radīta iedvesma.
Arhaiskajā periodā cilvēks tika attēlots nekustīgs un sastindzis. Savukārt klasiskajā laikmetā meistari lieliski prata atveidot atraisītības, izteiksmīgas figūras gan darbībā, gan miera stāvoklī.
Grieķu tēlnieki savos darbos centās akcentēt fiziskā un garīgā skaistuma harmoniju, un tikai ar 4. gs. p.m.ē. varam runāt par mākslas pavērsienu uz individuālo raksturu un personīgajiem pārdzīvojumiem.
Romānika
Mākslas stils, kas bija izplatīts Eiropā 10.-12. gs(aizsākās jau ap 8.gs.)
Izteiksmīga izpausme arhitektūrā, īpaši piļu un sakrālajā arhitektūrā
Raksturīgs:
Masīvums un skaidras formas;
simetriskums un regulāru ģeometrisko formu izmantojums -kubi, prizmas, cilindri;
biezas sienas ar nelieliem logiem;
griestos cilindriskss, vēlāk krusta, velves un pusapļa arkas. …