Arhitektūra un tēlotāja māksla 17.gadsimtā

Klasicisms
Viena no klasicisma īpatnībām bija antīkās kultūras un dižrenesanses tradīciju atzīšana par saviem paraugiem. Klasicismā saduras un konfliktē personība un sabiedrība, ideāls un īstenība, jūtas un prāts. Tam raksturīga stingra formu sakārtotība, līdzsvarotība, tēlu skaidrība un harmonija.

17.gs. otrajā ceturksnī par galveno stilistisko virzienu kļuva Klasicisms. Vispilnīgāk tas izpaudās fraņču gleznotāja Nikolā Pusēna daiļradē. Izpaudās prātra kults. Uzskatīja ka mākslas darbu var uztvert ar koncentrētu uztveri un sasprindzinātu domāšanu. Cilvēciskā pienākuma tēmu viņš risināja kā konfliktu starp prātu un jūtām.

Pusēns gleznoja reliģiskas un vēsturiskas kompozīcijas, portretus un ainavas. Viņa ainavas ar mitoloģiskām figūrām ir heroiskas tematiskajā un ideālās stilistiskajā izpausmē. Viņa ideāls bija ar dabu vienots, laimīgs cilvēks. Pusēna darbus raksturo līdzsvars starp tēmas racionālo atklāsmi un emocionalitāti tās pasniegšanas veidā.
…